Rezolūcija jau neformāli nosaukta par "Ždanokas rezolūciju", bet nekādu godu Latvijai šāda slava nedara. Skaidrs, ka katalizators EP pieņemt šādu rezolūciju, tiešā tekstā aprakstot Krievijas metodes, bijusi no Latvijas ievēlētās eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas noplūdusī e-pasta sarakste ar Krievijas specdienesta pārstāvjiem. Rezolūcija arī ietver tiešu atsauci uz šo skandālu, norādot, ka Ždanoka, iespējams, darbojusies kā FSB Piektās pārvaldes informatore, tāpēc EP un Latvijas iestādēm "rūpīgi jāizmeklē šis jautājums, lai nekavējoties noteiktu atbilstošas sankcijas un kriminālprocesā paredzētas darbības". Skaidrs – jo ilgāk Latvijas specdienesti un tiesībsargājošās iestādes ieturēs pauzi šajā jautājumā, jo neveiklāk izskatīsimies visas Eiropas priekšā.
Bet runa nav tikai par Latvijas vājumu, ko tā bezatbildīgi atļāvās pirms daudziem gadiem, vispār pieļaujot Ždanokas kandidēšanu uz EP. Latvijas un citu dalībvalstu individuālais vājums, par ko izdarīts mājiens rezolūcijā, rezultējies visas ES vājumā iepretim Krievijas izmantotajām metodēm.
Šī vājuma demonstrācija faktiski turpinās pat caur šo rezolūciju. Jā, tā atmasko, apraksta un uzskaita Krievijas metodes, bet, pasakot "mēs zinām, ko un kā jūs darāt", netieši tiek atzīts, ka Eiropa gadiem ilgi pieļāvusi Krievijas aktivitātes atsevišķu dalībvalstu un caur kopīgām institūcijām arī visas ES iekšējās un ārējās politikas ietekmēšanai. Dūšu saņēmies un ar neapgāžamiem pierādījumiem beidzot apbruņojies, klases huligānu upuris tā varētu vērsties pret saviem pāridarītājiem, labi apzinoties, ka viņi nenokaunēsies un savu uzvedību nemainīs.
Tas arī nosaka Rietumu demokrātiju vājumu Krievijas metožu priekšā – putrošanās starp vārda brīvības un viedokļu dažādības nodrošināšanu kā prioritāti un Krievijas nekautrēšanos šo demokrātijas tribīni aizpildīt ar savu specdienestu finansētiem un kūrētiem ietekmes aģentiem, kas dullina galvas un jauc gaisu.
Jauc gaisu ne tikai Eiropā, bet Rietumu demokrātijās vispār, jo tikpat labi rezolūcijā izteiktos pārmetumus var pielāgot arī situācijai un izaicinājumiem, ar kuriem jau otrajās prezidenta vēlēšanās pēc kārtas saskaras ASV iekšpolitika. Bijušās Fox News ētera personības Takera Karlsona ciemošanās Maskavā, ierakstot interviju ar Vladimiru Putinu par viņa alternatīvo patiesību iebrukuma Ukrainā attaisnošanai, ir tam kārtējais piemērs.