ROZIJAS UN MUSAS NOSLĒPUMS

Rozija un Musa ir ne tikai bērni, zēns un meitene, no vienas kāpņu telpas daudzstāvu mājā. Viņi spēj

no nekā radīt jebko. Spēj fantazēt, iztēloties dažnedažādas lietas. Ļoti svarīgi, ka viņi viens otram

uzticas. Kā nevienam citam. Pat Musas onkulis Ibrahims saprot, ka Rozijai drīkst uzticēt gandrīz visu.

Pat to, ka Džemma Musas onkulim ieteikusi apprecēt meiteni ar papīriem, jo papīrus viņu valstī taču

vajag ikvienam. Arī Ibrahimam. Un varbūt tāda meitene atrastos.

Musa Rozijai pastāsta par viesnīcu, kurā itin viss – skapis, lustra, gulta ir no šokolādes konfektēm, un

abi draugi spriež, kā būtu gulēt gultā, kuru pa nakti esi apēdis.

 

Rozija domā par tēta gultu viņa cietuma kamerā – Rozija katru nedēļu tētim uz cietumu nosūta vēstuli.

Kad cietumsardze Marlēna viņam to iedod, tētim šķiet, ka pasaule ir apstājusi griezties. Viņš vienmēr

izvelk no pagultes un pārlasa arī iepriekš saņemtās Rozijas vēstules.

Bet pats galvenais ir skolā iestudējamā luga – Rozijai, protams, ir galvenā loma, viņa ir Ērika, bet

Musam jātēlo kāpurs, tas ir visai riebīgi – tā vismaz šķiet zēnam. Viņš vēlētos savam kāpura tērpam

spārnus, kaut citi apgalvo, ka kāpuriem nav spārnu. Bet Hēmelreika kundze, viņu kaimiņiene, tomēr

piešuj kāpura tērpam spārnus un saka, ka izrādē viss ir iespējams – pat kāpurs ar spārniem. Galu galā

kāpurs nākotnē pārtaps taurenī.

Musa vienīgi nekādi nespēj iejusties savā lomā: “DOMĀJIET LĪDZI, skolotājs Vīms svinīgi pamāca,

kad beidzot visi nostāušies savās vietās, - jums jākļūst par savu personāžu.. Musa, tu esi kāpurs, tad arī

mēģini domāt un just kā kāpurs.” Musa apgalvo, ka viņam nav ne jausmas, kā jūtas kāpurs. -Es esmu

drošs, ka tu to sapratīsi, - skolotājs Vims izlēmīgi paziņo, -Taču tikai tad, ja pietiekami vingrināsies.

Rozija ir saņēmusi mīlestības vēstuli no kāda, kas raksta, ka drīz kļūs par taureni un parakstījies “xm”.

Rozija skatās uz savu mammu, kas katru vakaru draudzīgi tērzē ar tēvoci Ibrahimu, kaut tētis ir

cietumā. Rozija raksta Musam atbildi: “Piedod, Musa, mīlestība=nelaime. Sirdis ir no porcelāna, tās

var viegli saplēst. Labāk paliekam draugi.”