Siltumnīca (Dārza pasaules bibliotēka, 2020)

Preces apraksts

“Dārza Pasaules” bibliotēkas izdevums “Siltumnīca”/ marts 2020
Iznācis žurnāla “Dārza Pasaule” izdevums “Siltumnīca”. Tajā lasiet: 
Astoņu pazīstamu sēklu un stādu tirgotāju padomi – kuras no pārbaudītajām vai jaunākajām tomātu, gurķu un paprikas šķirnēm izvēlēties;
Atbildes uz desmit jautājumiem, kādas sēklas izvēlēties – par kurām varam būt droši, ka tās uzdīgs un kāda atšķirība starp šķirnes un hibrīdu sēklām;
Kā pareizi izvēlēties substrātu sēšanai un dēstu audzēšanai un kāpēc pareiza skābuma kūdras substrāts labāks par zemi no kurmju rakumiem un citu augsni; 
Praktiķes Elgas Bražūnes un zinātnieces Valentīnas Poles pieredze tomātu un citu siltumnīcas kultūru sēšanā un audzēšanā; 
Praktiskas pamācības, kas siltumnīcā darāms ik mēnesi no maija līdz augustam, lai iegūtu labu ražu.
*** 
• Ja iztiekat tikai ar dabīgo gaismu, marta pirmā puse ir laiks, kad  sēt tomātus, mēneša otrā puse – gurķus. Lielāku dēstu audzēšanai – gurķiem, tomātiem, paprikai, baklažāniem, kabačiem un ķirbjiem piemērotākie būs 8–12 cm podi. Savukārt mazākiem augiem – kāpostaugiem, selerijām, sīpolaugiem – a piemērotas kasetes ar 2,5–3 cm ligzdām, salātiem – ar 3–4 cm ligzdām.
• Mūsu klimatā siltumnīcās augi no aukstuma jāsargā tikai 2–3 nedēļas, toties ar karstumu jācīnās vairākus mēnešus. Jāsāk jau jūnijā. Uzlabot vēdināšanas efektivitāti var, nodrošinot siltumnīcā caurvēju. To iespējams panākt, vienlaikus atverot durvis vai logus abās siltumnīcas pretējās pusēs (galos vai sienās). Caurvējš rodas tikai tad, ja attālums starp atvērtiem vēdlogiem vai durvīm nepārsniedz 30 m.
• Pēc Jāņiem siltumnīcā sāksies lielākais izaicinājums – kā pamanīt pirmās infekciju un kaitēkļu pazīmes un kā pasargāt augus no tiem? Lielu daļu lidojošu kaitēkļu – baltblusiņas, spārnotās laputis, kā arī tripšus – invāzijas sākumā ir iespējams izķert ar dzeltenajām līmplāksnēm, kuras plašā izvēlē mēdz būt pārdošanā dārzkopības veikalos. Ar līmplāksnēm var ierobežot arī trūdodiņus. Taču, piemēram, tīklērcēm ir daudz dabisko ienaidnieku – mārītes, zeltactiņu un ziedmušu kāpuri; arī plēsīgie tripši mazina tīklērču savairošanos.