VĪRAMĀTES ZOBS

Apceļojot dārzus Andalūzijā, Elēna tiek negaidīti uzaicināta uz kāzām, kur gredzenus

mij somu līgavainis un spāņu līgava. Naktī sievieti pamodina kliedziens. Viņa vaino

skaļos pāvus, bet, ierodoties uz brokastīm, atklājas nepatīkama patiesība. Pārsteigumi

nebeidzas ar kāzām vien, jo izpalīdzīgā Elēna jūt pienākumu atbalstīt jauno ģimeni,

apciemojot to dzimtas mājās.

Par vīramātes zobu somi dēvē necilo istabaugu, ko latvieši pazīst kā līdakasti un kas

atrodams teju ikkatrā mājā. Acīmredzot ironija par vīramātes neganto dabu nav sveša arī

ziemeļu tautām.

“Tas ir stāsts par vīriem un sievām. Par laulībām. Mātēm un vīramātēm. Par spēcīgām

sievietēm. Svina smagiem noslēpumiem, kas nospiež dzimtas ļaužu plecus. Par rūgtumu

un tā turēšanu sevī.”