Latvijai jāpārskata sava ārpolitikas pieeja un jāizvairās no stratēģiski neizdevīgiem lēmumiem, kas var kaitēt attiecībām ar galvenajiem sabiedrotajiem, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, Nacionālās apvienības politiķis Rihards Kols.
"Šodienas pasaule nav mūsu izcilā rakstnieka Kārļa Skalbes pasaku pasaule, kur Miera un Pieticības malā valda miers un laime un katram debesīs iesprausta viņa karote," atklājot jau devītās ārlietu debates Saeimā, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Arī zināmais klusuma un miera periods Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā ir mānīgs, tādēļ šogad atslēgas vārds iekšpolitikā un ārpolitikā būšot "drošība".13. Saeimai, kurā divas trešdaļas ir jaunievēlētu deputātu, šīs bija pirmās ārlietu debates. Paralēli pieredzējušiem politiķiem, kas debatēs uzstājas regulāri, tribīnē kāpa arī vairāki pirmo reizi ievēlētie tautas kalpi. Debatēs bieži izskanēja bažas par Krievijas īstenoto politiku, kā arī Latvijas nonākšanu finanšu sektora "pelēkajā sarakstā". Pēdējai problēmai ziņojumā šogad veltīta īpaša sadaļa.
Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā, par kuru debates Saeimā plānotas 24. janvārī, jau tradicionāli izklāstīts aizvadītā gada veikums Latvijas ārpolitikā un iezīmēti globālie un reģionālie izaicinājumi. Pirmo reizi ziņojumā parādījusies jauna sadaļa Nelegālo finanšu plūsmu ierobežošana. Tas nav nejauši, jo arvien skarbāku kritiku par institūciju kapacitāti, kontroles trūkumu šajā jomā un brīdinājumus par negatīvajām sekām Latvijas ārlietu dienests saņem nu jau ar satraucošu regularitāti.
Nevis grāmatvedības uzskaite ar zīmīgiem skaitļiem un līgumiem, bet ziņojums, kas atspoguļo Latvijas vietu pasaules politikā. Tā par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu, kuru ceturtdien skatīs Ministru kabinetā, bet mēneša beigās vērtēs Saeimā, saka Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) uzsver, ka atšķirībā no citiem gadiem, kad Ārlietu ministrija (ĀM) atskaitījās par paveikto un nākotnes plāniem, šogad ziņojums konceptuāli iezīmē galvenos Latvijas ārpolitikas principus.
Pašvaldību ārējās attiecības jeb - paradiplomātija - ir kļuvusi par aktuālu praksi lielā daļā pasaules valstu, tāpēc nav arī pārsteigums, ka Latvijas reģionālās struktūras veido attiecības ar tuvākām un tālākam kaimiņzemēm, secina Latvijas Austrumeiropas politikas pētījumu centra (LAPPC) pētnieki, norādot, ka starp pašvaldībām izteikti izceļas Rīga, kura, sevišķi attiecībās ar Krievijas pašvaldībām, mēdz veidot paralēlo diplomātiju.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) savu ziņojumu par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos sāk, šo gadu raksturojot kā tādu, kurā turpinājām saskarties ar dažādiem nestabilitāti nesošiem izaicinājumiem. Situāciju radījusi militārā konflikta eskalācija un humānā krīze Sīrijā, kas Eiropai nesusi migrācijas spiedienu un drošības apdraudējumu. Piesaukta arī Donalda Trampa ievēlēšana, Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES un Krievijas mestie izaicinājumi mieram un stabilitātei Eiropā. Ziņojumā pieminēti arī tādi notikumi kā Parīzes klimata nolīguma noslēgšana, "kas ir cilvēces nozīmīgākā starptautiskā vienošanās klimata pārmaiņu novēršanai", un Latvijas uzņemšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).
Runājot par bēgļiem, nevajag biedēt sevi un sabiedrību, jo visi bēgļi nebūt nav teroristi vai likumpārkāpēji, šodien ārpolitikas debatēs sacīja Vienotības frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, aicinot izvairīties no vispārinājumiem un provokācijām."Likumpārkāpējiem, teroristiem nav kopējas tautības jeb izcelsmes valsts," sacīja politiķe.
Latvija ir krietni uzlabojusi savus rādītājus Eiropas Savienības ārpolitikas aktivitātēs, liecina pētījums pat Eiropas ārpolitikas tendencēm 2014.gadā European Foreign Policy Scorecard 2015.