Intervijas / Diena / Intervijas / Diena

Intervijas

Mācās par sevi pastāvēt. Saruna ar garo distanču skrējēju Agati Cauni © DIENA

Spilgti sevi sporta karalienes vieglatlētikas svītā pieteica garo distanču skrējēja Agate Caune (20), izcīnot vietu starp pasaules vadošajām sportistēm junioru vecumā. Pirmajos soļos pārejā uz pieaugušo konkurenci sajusti gan sarūgtinājumi, gan panākumu asni, bet sportiste izstaro apņēmību izlauzt savu ceļu vieglatlētikas elitē. Kaut vai ar elkoņu palīdzību. Pēc olimpiskās debijas jaunā skrējēja ir atvadījusies no ilggadējā trenera Raivja Ravinska, kurš viņai vienmēr būs svarīgākais cilvēks pasaulē, un turpmāko cīņu par nostiprināšanos starp elites sportistiem veiks cita speciālista vadībā. Ar Agati satiekamies vienā no Valmieras zīmīgākajām un ar īpašu auru apveltītām vietām – leģendārā soļotāja Jāņa Daliņa vārdā nosauktajā stadionā.

Atbildīgs gan par uzvarām, gan zaudējumiem. Saruna ar RFS stūrmani Viktoru Morozu © DIENA

Spēlētāja karjeras laikā viņš domāja, ka treneri neko nevar ietekmēt, tāpēc šāda amata perspektīvu pat neapsvēra. Tomēr, kļūstot nobriedušākam, Viktors Morozs sāka novērtēt trenera darbu un pašlaik jau pats atzīts par labāko speciālistu mūsu valstī. Šis rudens un arī gaidāmā ziema Latvijas futbolā būs īpaša, jo RFS komanda piedzīvos debiju UEFA Eiropas līgas pamatturnīrā, uz Rīgu atvedot vairākus futbola grandus, un viens no šo panākumu iemesliem ir tieši vienības galvenā trenera ziedošanās sportam. Kļūt par RFS galveno treneri Viktoram piedāvāja, braucot autobusā, un viņš zina, ka vēlas izmēģināt izaicinājumu arī augstākā līmenī, bet vispirms vēl atlicis ko pierādīt arī šeit pat Latvijā.

Lauva ar misijas apziņu. Intervija ar IZM Sporta departamenta vadītāju Aleksandru Samoilovu © DIENA

Pašam negaidītu pavērsienu šovasar savā karjerā piedzīvoja viens no pēdējo divdesmit gadu spilgtākajiem Latvijas sportistiem Aleksandrs Samoilovs (39), kurš pludmales volejbola sporta tērpu nomainījis pret glītu uzvalku un sācis darbu Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītāja amatā. Savā sporta veidā panākumu un atraktivitātes dēļ par Karali Lauvu iedēvētais Samoilovs neslēpj, ka pirmajos mēnešos viņam vēl daudz jāapgūst ne tikai dokumentācijā un amata pienākumos, bet arī jaunajā vidē, kurā savstarpējās cīņas un mērķi krasi atšķiras no sporta laukumos ierastās atmosfēras. Tiesa gan, viņš tajā ienācis ar ambīcijām un apziņu, ka ar savu darba ētiku un sportisko disciplīnu var palīdzēt nozarei nostāties uz stabilākiem pamatiem. Vēl šī gada maijā Aleksandrs tiecās uz olimpiskajām spēlēm, kur cerēja startēt plecu pie pleca ar savu jaunāko brāli Mihailu, bet nieka pāris mēnešu vēlāk Sporta Avīze tiekas ar viņu jau pavisam citā statusā.

Raušas augstākā kalnā. Saruna ar izlases futbolistu Andreju Cigaņiku © DIENA

Līdzšinējā profesionālajā karjerā Andrejs Cigaņiks (27) vēl nekad nav vienā klubā pavadījis vairāk par diviem gadiem. Šķita, ka par pirmo tādu mājvietu kļūs Lodzas Widzew, kur kreisās malas aizsargs bija iejuties teju perfekti – atbilstošs sportiskais līmenis, trenera uzticība, fanu mīlestība, apgūta poļu valoda. Absolūta komforta sajūta. Tomēr šovasar, saņēmis piedāvājumu no Šveices, Andrejs nedomāja ne mirkli – ja rodas iespēja veikt kaut nelielu pakāpienu pa karjeras kāpnēm, viņš to noteikti izmantos.

Iedegt futbola mīlestību Latvijā. Saruna ar Juriju Žigajevu © DIENA

Kad viens no savas paaudzes spilgtākajiem pašmāju futbolistiem Jurijs Žigajevs 2018. gadā beidza sportista karjeru, diezin vai kāds varēja iedomāties, kādu vilkmi viņa turpmākā aktivitāte radīs sporta veida popularizēšanā.

Zelta vidusceļš lielo un mazo interesēm © DIENA

Latvijas klubiem jaunā sistēma ceļu uz pamatturnīru būtiski neietekmē, lai gan teorētiski izredzes kvalificēties Eiropas kausu rudenim ir nedaudz palielinājušās, uzskata Tonybet Virslīgas vadītājs Maksims Krivuņecs, kurš jau vairākus gadus strādā Eiropas futbola līgu asociācijas (EFLA) valdē, kam arī bijusi sava loma šo procesu attīstībā. Finansiāli UEFA ienākumi plānoti vismaz par miljardu lielāki nekā iepriekšējā sezonā, bet spēlēšana decembrī un janvārī var novest pie tā, ka Latvijas komandām atsevišķus mačus vajadzēs aizvadīt kādā citā valstī.

Atkal uzvarēt un piepildīt sapni. Saruna ar Elvi Merzļikinu © DIENA

Līdzjutēju mīlēts un pelts, vienaldzīgu neatstāj nevienu – tāds ir viens no spožākajiem savas paaudzes latviešu hokejistiem Elvis Merzļikins. Pēdējie divi gadi viņam bijuši smagākie karjerā, kad tikusi pat pieprasīta maiņa no Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Kolumbusas Blue Jackets, taču optimistisks noskaņojums un augsti mērķi saglabājas. Šajā pavasarī izlasei viņš pievienojās ar blīkšķi un priecājas, ka atmosfēra komandas iekšienē atkal bijusi ļoti ģimeniska. Tāpēc jau mēneša beigās vārtsargs ar vislielāko prieku kopā ar Latvijas izlasi centīsies spert soli tuvāk vienam no saviem sportiskajiem sapņiem – spēlēšanai olimpiskajās spēlēs.

Šajā tūkstošgadē mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija rallijā ir atradusies Latvijai priekšā. Viņiem ātrāk nekā mums bija pirmais WRC braucējs Marko Mertins un ātrāk arī pasaules čempionāta posms, kas gan nebija pirmā sacensību viesošanās Baltijā, jo 2014. gadā daļa Polijas WRC etapa tika aizvadīta Lietuvā. 2019. gadā igauņu pilots Ots Tenaks kļuva par pasaules čempionu, šī sporta veida popularitāti savā valstī paceļot vēl pavisam jaunā līmenī, un arī šosezon viņš ir viens no sacensību vadošajiem braucējiem.

Olimpiskie lauri tos ieguvušiem sportistiem paliek uz mūžu, un tie nav jāaizstāv kā pasaules vai Eiropas čempionu tituli, tomēr arī šāds sasniegums neremdē apetīti pēc arvien jauniem panākumiem sporta laukumos. Vismaz ne Naurim Miezim, vienam no pasaules labākajiem 3x3 basketbolistiem, kuram piemīt nepārvarama vēlme uzvarēt visur, kur vien viņš piedalās – vai tās būtu sacensības uz asfalta Grīziņkalnā, kāda uzņēmuma ikgadējās sporta spēles vai olimpiskais turnīrs. "No manas puses muļķīgi būtu teikt, ka braucu tikai piedalīties," vienu no olimpisko spēļu devīzēm noraida atlēts, kurš savā sporta veidā sasniedzis teju visas virsotnes. Aptuveni mēnesi pirms Parīzes spēlēm notikušajā sarunā Nauris vaļsirdīgi atzīstas – ir neliels nogurums, jo treneru doto pāris dienu brīvsoli izmantojis, lai dotos nakts copē.

Kaut gan jau tolaik viņš bija Latvijas futbola leģenda, 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīru Marians Pahars vēlējās pamest tā norises laikā, jo nebija apmierināts ar Aleksandra Starkova atvēlēto spēles laiku. Tomēr pašlaik Pahars viņu saprot un tieši ar Latvijas visu laiku labākā trenera atbalstu pats kļuva par valstsvienības vadītāju. Kaut arī Marians iesita 42 vārtus Anglijas premjerlīgā un, visticamāk, vēl ilgi neviens mūsu futbolists šādam rādītājam pat nepietuvosies, par vienu no savas dzīves lielākajiem sasniegumiem viņš uzskata latviešu valodas iemācīšanos, ko paveicis pēdējo dažu gadu laikā.

Šodien