Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Ātruma karaļi © DIENA

Savulaik pat 100 tūkstošu skatītāju esot pulcējušies Biķernieku autotrasē, lai vērotu sacensības, kurās brāļi Juris un Valdis Belmeri ar Volgas automašīnām spēja apsteigt visas padomijas spēcīgākos autošosejas sportistus. Juris Belmers (1940–2025) karjeras laikā septiņas reizes izcīnīja PSRS čempiona titulu autošosejā un desmit reizes uzvarēja sacensībās Dzintara volga, kas bija vienas no prestižākajām savienībā, bet viņa jaunākais brālis Valdis Belmers (1944) allaž sastādīja ļoti ciešu konkurenci un arī regulāri cīnījās par uzvarām. «Juris Belmers man starp autosporta elkiem atrodas tajā pašā plauktā, kur Senna, Šūmahers un Lēbs,» saka Eiropas parlamenta deputāts Reinis Pozņaks.

Atgriežas jaunatnes Olimpiāde © DIENA

No 18. līdz 20. jūnijam Valmieras valstspilsētā un tās apkārtnē risināsies Latvijas jaunatnes X olimpiāde. Sacensības, kurās gaidāma vairāk nekā 3000 jauniešu 15–17 gadu vecumā dalība, tiks aizvadītas pirmoreiz kopš 2019. gada. Stāsta Latvijas jaunatnes olimpiādes rīkotāja Anita Muižniece.

Dāvanas sportā amatpersonām © DIENA

Sporta joma visā pasaulē tikai salīdzinoši nesen kļuvusi par finansiāli varenu nozari, no amatieriska brīvā laika hobija pārvēršoties par īstu biznesu. Kā jau tas mēdz notikt ar dinamiski augošām jomām, tehniskāka rakstura likumi netiek līdzi īstās dzīves attīstībai – sporta tiesības šobrīd atrodas tieši šādā evolūcijas stadijā. Ierastā lietu kārtība sportā pat augstākajā līmenī nereti vēl aizvien balstās uz veco amatierisma laiku paraugiem, it sevišķi, ja runa ir par naudu. Arī virtuālu, piemēram, ielūgumiem uz spēlēm.

Šmita mājas meklējot © DIENA

Ir atlicis mazāk nekā mēnesis, līdz agrā 27. jūnija rītā Bufalo Alberts Šmits (18) kļūs par visu laiku augstāk draftēto Latvijas hokejistu Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Sezonas laikā viņa akcijas ir kāpušas neticami ātri, šobrīd visai droši ierindojot sportista izredzes tikt izvēlētam pirmajā desmitniekā, taču, tieši cik augstu izdosies tikt, Sporta Avīzei palīdzēja pētīt trīs prominenti drafta eksperti no Ziemeļamerikas.

Ar aizrautu elpu © DIENA

Nesen Google Trends salīdzināju Pasaules kausa izcīņu Katarā, kas nebija vienprātīgi vērtēts notikums, risinājās specifiskā laikā un specifiskā pasaules valstī, ar citiem pasaules notikumiem. Pasaules kauss futbolā pēc datiem uzrādīja fantastisku pārsvaru pār jebkuru globālo notikumu. Mēģināju salīdzināt ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ar Hamās teroristu iebrukumu Izraēlā, pāvesta nāvi, olimpiskajām spēlēm un vairākām citām lietām, kas man nāca prātā un šķita sprādziena veida notikumi. Tomēr statistika rādīja, ka nekas nespēj līdzināties Pasaules kausa izcīņas finālturnīram. Izvairos no secinājuma, cik tas ir samērīgi – tā vienkārši ir.

Vai svarīgāk par reliģiju? © DIENA

Kamēr baznīca XXI gadsimtā arvien zaudē savu regulāro apmeklētāju skaitu, cita nodarbe, ko daudzviet pasaulē dēvē par «reliģiju», futbols, neskatoties uz īso video laikmetu, skatītāju kritumu nepiedzīvo.

Pazudušo dēlu atgriešanās © DIENA

Ir ļoti ticams, ka 2028. gadā Losandželosas olimpiskajās spēlēs Latvija debitēs pie mums mazpazīstamajā airēšanas slalomā, jo kopš šīs sezonas savu dzimteni pārstāvēs nesenais pasaules U23 vicečempions. Kurts Ādams Rozentāls (23) ir latvietis, kuru dzīve bērnībā aizveda uz Lielbritāniju. Tieši tur viņš pievērsās airēšanai un šīs valsts sastāvā guva savus līdz šim lielākos panākumus, tomēr tur arī viņu piemeklēja skandāls, kas licis atgriezties mājās. Tagad sportists ir apņēmības pilns sasniegt līdz šim neaizsniegtas virsotnes. Visaugstākos mērķus airēšanas slalomā izvirzījis arī jaunākais brālis Klāss Francisks Rozentāls (20), kurš zem dzimtenes karoga startē jau vairākus gadus, bet šoreiz ģimenes stāstu iepazinām sarunā ar Kurtu Ādamu.

Pienākot pavasarim un strauji tuvojoties maijā gaidāmajam Rīgas maratonam, kā arī apgriezienus uzņemot LVM MTB un Gravel veloseriāla sezonai, var novērot arvien vairāk aktīvu skrējēju un riteņbraucēju, kuri kā sēnes pēc lietus piepilda pilsētas ielas. Līdz ar spožākiem saules stariem mēs nereti vairāk domājam par karstuma ietekmi uz ķermeni slodzes laikā. Skaidri zinām un jūtam, ka, palielinoties āra gaisa temperatūrai, arī ķermenis vairāk iekarst, svīst, elpošana mēdz būt biežāka un atdzesēt ķermeni, iespējams, paliek grūtāk. Tādos gadījumos parasti tiek ieteikts viens universāls līdzeklis – elektrolītu dzērieni. Bet kādi tie ir, kā atšķiras, kad tie tiešām jālieto, bet kuros gadījumos tas var kaitēt veselībai, nepamatoti uzņemot pārlieku lielu sāls daudzumu? Uz šiem un, iespējams, citiem jautājumiem centīšos rast atbildes zinātnē balstītās rekomendācijās un pētījumos.

Daiļslidošana pieder pie subjektīvi vērtējamiem sporta veidiem. Tas nozīmē, ka vietu sadalījumu nosaka nevis bezkaislīgs hronometrs vai mērlente, bet gan cilvēki – tiesneši. Varbūt kādreiz nākotnē šīs funkcijas tiks uzticētas mākslīgajam intelektam, bet pagaidām tas nav iespējams. Tieši tāpēc periodiski parādās plaši publiski strīdi par vienu vai otru tiesnešu lēmumu un sacensību rezultātiem. Izņēmums nebija Milānas ziemas olimpiskās spēles. Lielākais skandāls sākās pēc sacensībām dejās, kur par olimpiskajiem čempioniem tika kronēti Francijas pārstāvji Loransa Furnjē Bodrī un Gijoms Sizerons. Trača akcents bija par izvēles dejas iznākumu. Proti, daudzi uzskata, ka zelta medaļa pienācās trīskārtējiem pasaules čempioniem amerikāņiem Medisonai Čokai un Evanam Beitsam, bet soģi, izmantojot tiesāšanas subjektīvo faktoru, nepelnīti tās atdeva Furnjē Bodrī un Sizeronam.

Jaunie 2026. gada Formulas 1 tehniskie noteikumi tika diskutēti, apspriesti, izstrādāti un kritizēti jau sešu gadu garumā, tomēr jau pēc pirmajām trim šīs sezonas sacīkstēm FIA, FOM un visas komandas atkal sēdušās pie sarunu galda un lēmušas par būtiskām pārmaiņām noteikumos. Kā un kāpēc Formula 1 ir nonākusi tik absurdā un neapskaužamā situācijā, un vai tiešām ir izredzes glābt čempionātu pēc tik polarizējoša un strīdīga sezonas sākuma?

Šodien