Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā 0 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 4. aprīlis
Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Tuvplānā

Zelta rokas un sirds © DIENA(1)

Statistika nav pieejama, bet, 53 dzīves gadus veltot sporta ārsta profesijai, Jānis Kvēps varētu būt rekordists. Spēris sānsoli futbola virzienā, tomēr lauvas tiesu – piecus gadu desmitus – Jānis bija uzticīgs hokejam. Vienmēr atsaucīgs un izpalīdzīgs, neapstrīdams profesionālis savā jomā, tāpēc cienīts sportistu, treneru, kolēģu un pārējo laikabiedru vidū. Saņēmis Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu. Sirdscilvēks Jānis Kvēps 79. dzīves gadā devās mūžībā.

Pulsa frekvence © DIENA

Viens no plašāk izmantotajiem rādītājiem sporta slodzes intensitātes novērtēšanā ir pulsa frekvence. To savu treniņu kontrolē izmanto gan profesionāli atlēti, gan iesācēji un vienkārši fizisko aktivitāšu piekritēji. Lielā mērā tas iespējams, pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai pēdējās desmitgadēs, – vārds "pulsometrs" vairs nav pazīstams tikai medicīniskā kontekstā vai kā dārga iekārta augstas klases sportistu vajadzībām. Pulsa frekvences nepārtraukta mērīšana sporta slodžu laikā ir iespējama arī samērā lētās un vienkāršās ierīcēs. Tās ir ērti lietojamas, mobilas, triecienizturīgas, ūdensdrošas utt. Tātad piemērotas pat ļoti ekstremāliem apstākļiem, kādi nereti sportā tiek piedzīvoti.

Sporta vēsture Dienā: Marts © DIENA

Tajos tālajos laikos, kad ziema vēl bija ziema, marts bija tas mēnesis, kad slidas kar vadzī un sāk lēnām iesildīties vasaras sporta veidiem, lai gan uz ezeriem ledus reizēm turējās līdz aprīļa vidum. Olimpisko spēļu gados martā parasti notika ziemas olimpiādes rezultātu izvērtēšana un gatavošanās vasaras spēlēm, – tā bija tajos tālajos laikos, kad vasaras un ziemas olimpiskās spēles vēl rīkoja vienā gadā.

Formula 1 turpinās no vietas, kur pabeidza 2019. gadu © DIENA

Formula 1 kārtējo reizi ir ievērojamu pārmaiņu priekšā – 2021. gadā mēs beidzot ieraudzīsim čempionātu un mašīnu, kas būs īpašnieku Liberty Media lolojums, jo pašlaik arvien dzīvojam post-Eklstona ērā, – joprojām darbojas iepriekšējie likumi un noslēgtie līgumi. Tomēr vēl pirms jaunās ēras jāaizvada 2020. gads un jānoskaidro tā čempions. Pateicoties tam, ka tehniskajos noteikumos izmaiņu nav vispār (pēdējos gados ļoti rets gadījums), komandas turpinās no tās vietas, kur pabeidza iepriekšējo gadu, līdz ar to milzīgus pārsteigumus šogad gaidīt nevajadzētu. Bet nav arī vajadzības pēc pārsteigumiem, jo 2019. gada otrā puse izvērtās satriecoši aizraujoša – Mercedes, Ferrari un Red Bull cīnījās par uzvarām, bet vidus ešelona komandas, kā ierasts, šķīra desmitdaļas. Runājot par pilotiem, arī šeit aust jauna ēra – Makss Verstapens, Šarls Leklērs, Estebans Okons, Karloss Sainss pilotu tirgū kotējas augstu un jau ieguvuši ilgtermiņa līgumus vadošās komandās. Savukārt vecajai gvardei Luisam Hamiltonam (35) un Sebastianam Fetelam (32) 2020. gads būs izšķiršanās sezona, jo abiem beidzas līgumsaistības attiecīgi ar Mercedes un Ferrari.

Vai izdosies noķert Riga FC? © DIENA

Iespējams, šodien kāds ar patīkamu nostalģiju atceras Latvijas futbola čempionātu divtūkstošo gadu sākumā, tomēr toreiz vadošo četrinieku ikviens spēja nosaukt jau martā, bet kārtā no četrām piecām spēlēm tikai vienā varēja saskatīt intrigu cīņā par uzvaru. Pārmaiņas, pavērsieni un attīstības virzienu maiņa raksturo futbola Virslīgas klubu dzīvi pēdējos piecos gados. Pavisam ierasta kļuvusi situācija, ka sezonu kādā klubā iesāk motivētu, taču ne pārāk meistarīgu jauniešu komanda, bet pabeidz rūdītu meistaru blice. Vai arī otrādi, jo gaidītā Eirokausu pasaka vienā nedēļā atduras pret Latvijas futbola līmeņa realitāti.

Sporta autori. Ieskats sportistu algās un nodokļu nomaksā © DIENA

Sportista lielā karjera caurmērā ir tik īsa, ka ikdienas steigā pazūd vēlme veikt uzkrājumus vecumdienām, papildinot valsts sociālo budžetu, vai lasīt dokumentus – nedrīkst nokavēt dzīvi. Dzīvi nokavēt nevarot, bet Gordons Geko pārliecina: "Alkatība ir laba." Vidējais iedzīvotājs savus algas ienākumus šķiro "pirms nodokļiem" (bruto) un "uz rokas" (neto). Savukārt sporta ziņās periodiski izskan vaimanas, ka atsevišķiem sportistiem no izmaksātās algas ieņēmumu dienests esot paprasījis samaksāt nodokli, lai gan samaksai jau bija jābūt tai summai "uz rokas". Izrādās, izmaksātā nauda nemaz nav alga, bet gan, piemēram, rēķina apmaksa par pakalpojumu no reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja.

Leģendas nemirst. Kobi Braientu pieminot © DIENA

Viņš bija mīlošs četru meitu tēvs, vienmēr sīksts un nepiekāpīgs laukumā, atklāts gan pret sevi, gan citiem, perfekcionists un ikona arī ārpus sporta vides. Kobes Braienta traģēdija satrieca visus, arī tos, kuri viņa gaitām sekoja paviršāk vai nebija viņa talanta cienītāji. Kobe bija kas vairāk par basketbolistu.

Šahbokss. Izkāpt no komiksu uzliktajiem rāmjiem © DIENA(1)

Ja nepieciešams nosaukt kādu sporta veidu, kurš varētu šķist anekdotisks, viens no pirmajiem, kas nāk prātā, ir šahbokss. Tomēr tas ir reāls sporta veids un pērnā gada beigās Latvija aptuveni 100 sportistu konkurencē no 15 valstīm izcīnīja divas zelta medaļas pasaules čempionātā amatieriem šahboksā. Viens no pasaules čempiona titulu izcīnījušajiem sportistiem bija Oļegs Petrovskis.

Sporta vēsture Dienā: Februāris © DIENA(2)

Par to, vai februāris ir ziemas mēnesis, mūsdienās var strīdēties, bet ziemas olimpisko spēļu mēnesis tas ir bijis vienmēr – gan tad, kad ziemas olimpiskās spēles rīkoja vienā gadā ar vasaras spēlēm, gan no 1994. gada, kad ziemas un vasaras spēļu gadi tika šķirti. Latvija, viena no pirmajām ziemas olimpisko spēļu dalībvalstīm, pēc neatkarības atjaunošanas vēl paguva piedalīties pēdējās "apvienotā olimpiskā gada" spēlēs – 1992. gadā Albērvilā Francijā. Tās bija ne tikai pirmās olimpiskās spēles atkal brīvajai Latvijai, bet arī pirmās olimpiskās spēles Dienas mūžā. Pirmās vienmēr ir īpašas.

Atšķirt graudus no pelavām. Kāpēc jādodas pie sertificētiem speciālistiem? © DIENA

Mēs dzīvojam interesantā laikā. Agrāk par mediju tika uzskatītas tādas skaidri definētas parādības kā radio, televīzija, avīze, žurnāls, bet tagad, pateicoties internetam, katrs cilvēks pats var kļūt par mediju. Tikai dažas nesarežģītas darbības datorā vai telefonā, un tev jau ir savs blogs vai profils Instagram, kurā brīvi var paust savas domas un piedāvāt pakalpojumus. Vislielāko popularitāti iegūst slavenību, sportistu, aktieru un sabiedrības krējuma profili, kā arī virkne ar influenceriem, kuri piedāvā unikālu, krāšņu saturu un šķietami izglīto par dažādām tēmām – kosmētiku, ceļošanu, sportu un uzturu. Pēdējiem diviem pievērsīsimies šajā rakstā – kāpēc nedrīkst vērsties pie tādiem sporta un uztura speciālistiem, kuriem nav atbilstošas izglītības.