Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 9. decembris
Sarmīte, Tabita

Pasaule

Protesti, komjaunieši, prinči un Covid-19 © DIENA

Jauns Covid-19 uzliesmojums Ķīnā, kura dēļ valstī nu jau aptuveni nedēļu tiek fiksēti inficēšanās antirekordi, novedis pie ilgstošiem un stingriem ierobežojumiem, bet tie – pie lielākajiem nemieriem šajā valstī kopš 1989. gada, kad Tjaņaņmeņas laukumā Pekinā notika vērienīgi studentu protesti.

Skandālu pilnais Pasaules kauss © DIENA

Persijas līča valstī Katarā notiekošo Pasaules kausa izcīņu futbolā aizēno skandāli un ģeopolitika. Kamdēļ tā, un kādu nākotnes perspektīvu tas sola gan futbolam, gan, plašāk raugoties, arī visam starptautiskajam sportam?

Tas notika 18. novembrī © DIENA

Brīdī, kad Latvijas valsts svin savu gadskārtu, SestDiena atceras nozīmīgus un interesantus notikumus, kas arī saistīti ar 18. novembri.

Latīņamerikas kreisais pagrieziens © DIENA

Pēc Brazīlijas bijušā prezidenta Luisa Inasiu Lulas da Silvas uzvaras nule notikušajās prezidenta vēlēšanās vairs tikai nedaudzās valstīs Dienvidamerikā un visā Latīņamerikā pie varas nav kreisi noskaņotu politiķu. Medijos šāda virzība tiek dēvēta par kārtējo sarkano (rozā) vilni jeb jūru – marea rosa. Kādi ir šī "kreisā pagrieziena" cēloņi, un vai dažu gadu laikā situācija atkal nemainīsies pretējā virzienā?

Krīzes laika pretrunas ES iekšienē © DIENA

Starp Vāciju un Franciju, kā arī starp Vāciju un Poliju šobrīd pastāv ļoti saspīlētas attiecības – var pat teikt, ka sliktākās visā apvienotās Eiropas pastāvēšanas vēsturē. Kādi ir šo saspīlējumu cēloņi, un pie kādām sekām pretrunas var novest Eiropas Savienības mērogā?

Padomju propagandas zvaigzne © DIENA

Pirms 45 gadiem aizsaulē aizgāja Aleksejs Stahanovs – leģendārais padomju ogļracis, kura vārdā bija nosaukta sociālistiskā darba trieciennieku kustība. Tieši viņš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aizsāka PSRS Komunistiskās partijas un valsts vadoņu aktīvi atbalstīto visdažādākajās nozarēs strādājošo darbaļaužu dzīšanos pēc jauniem darba ražīguma rekordiem, kas gan neefektīvajai ekonomiskajai sistēmai neko daudz nedeva.

Rezolūciju, naftas, gāzes un dolāru fronte © DIENA

Ieilgušais karš Ukrainā, protams, nenozīmē tikai kaujas. Tas ietekmē arī dažādu valstu savstarpējās attiecības un sadarbību starptautiskajā politikā un ekonomikā. Kāda aina zīmējas šajā "frontē"?

Maska politiskā izvēle © DIENA

Pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kārtējo reizi nonāca informācijas tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks. Šoreiz gan tas bija saistīts nevis ar jaunām, inovatīvām idejām vai biznesa sasniegumiem, bet ierosinājumiem par to, kā būtu risināms karš Ukrainā un konflikts Taivānas jautājumā. Maska pazīstamības dēļ viņa idejas izraisīja plašu rezonansi, tostarp liekot apspriest arī motīvus, kuru dēļ uzņēmējs nācis klajā ar patiesībā politiskiem paziņojumiem.

Moldovas nepamanītie protesti un riski © DIENA

Moldovā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās plaši protesti, kuru dalībnieki prasa Valsts prezidentes atkāpšanos un parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Amatpersonas protestu organizēšanā saskata Krievijas pirkstu, taču nevar noliegt, ka problēmu valstij netrūkst visdažādākajās jomās.

Nebeidzamo nemieru valsts © DIENA

Kārtējie masu nemieri Irānā sākās pēc tam, kad valsts tikumības policijas rīcības dēļ mira gados jauna kurdu sieviete. Protestu apspiešana nekādā veidā nav mazinājusi kopējo spriedzi sabiedrībā, un jaunu nemieru izcelšanās ir tikai laika jautājums. Kādi ir to reālie cēloņi, un kādas ir protestētāju cerības panākt Irānas teokrātiskā režīma krišanu vai vismaz atteikšanos no līdzšinējās politikas?

Aizdejoja līdz nošaušanai © DIENA

Pirms 105 gadiem Parīzes priekšpilsētā nāvessods nošaujot tika izpildīts Matai Hari – slavenajai Austrumu deju izpildītājai, striptīza pamatlicējai un kurtizānei, kuru Francijas militārā tiesa pāris mēnešu iepriekš bija atzinusi par vainīgu spiegošanā Vācijas labā.

Banknotes, kas atgādina par ticību © DIENA

Pirms 65 gadiem uz ASV banknotēm sāka drukāt uzrakstu In God We Trust jeb Mēs ticam Dievam. Gadu iepriekš šis lozungs, kas jau kopš pilsoņu kara laikiem tika iekalts uz atsevišķu nominālu monētām, bija apstiprināts par Savienoto Valstu oficiālo devīzi.

Ģeopolitiskā žonglēšana Turcijas gaumē © DIENA

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiek uzskatīts par mūsdienu, iespējams, pretrunīgāko valsts līderi, jo viņam starptautiskajā politikā izdodas savienot šķietami nesavienojamo un nu jau vismaz gadu desmitu balansēt uz naža asmens starp Rietumiem un Austrumiem. Kādu iemeslu dēļ un kādā veidā Turcijas prezidentam izdodas šāda politika, un kādas ir viņa kursa nākotnes parspektīvas?

No Nursultanas līdz Astanai un tālāk © DIENA

Septembra vidū Kazahstānā stājās spēkā vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kuras rosināja Valsts prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Viena no tām paredz, ka Valsts prezidents turpmāk amatā atradīsies ne vairāk par vienu septiņus gadus ilgu termiņu

Atliktā atgriešanās mājās © DIENA

Bēgļu skaits no Ukrainas dažādās valstīs augusta beigās oficiāli bija septiņi miljoni cilvēku. Sākotnēji valdīja pārliecība, ka viņu bēgļu gaitas nebūs ilgas, bet šobrīd tā jūtami mazinājusies, jo karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies vēl labu laiku, un tas nozīmē – arī bēgļus uzņēmušajām valstīm nāksies pielāgoties situācijai.

Kosovas un Serbijas pretrunīgais stāsts © DIENA

Pretēji daudzu ekspertu bažām tomēr izdevies noklusināt briestošo konfliktu starp Kosovu un Serbiju. Domstarpības, kas saistītas ar dokumentu un auto numurzīmju pārrobežu izmantošanu, ar ASV un Eiropas Savienības (ES) starpniecību vismaz daļēji noregulētas diplomātiskā ceļā. Tomēr par vispārēju attiecību normalizēšanos vai Kosovas neatkarības atzīšanu no Serbijas puses runāt joprojām nevar, tādēļ pretrunas atkal var uzliesmot jebkurā brīdī.

Izsniegt nevar neizsniegt © DIENA

Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Čehijas galvaspilsētā Prāgā nākamnedēļ, 31. augustā, spriedīs arī par aizliegumu izsniegt Krievijas pilsoņiem tā saucamās Šengenas vīzas. Ierosinājumu plānots izskatīt ES ārlietu ministru sanāksmē, un tam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, kuri tostarp piesauc pat ideoloģiskus apsvērumus.