Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dabas Diena

Ledusskapis kopīgam labumam © DIENA(1)

Ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, un vairāk nekā pusi atkritumos izmet mājsaimniecības. Lai mazinātu ēdiena izšķērdēšanu Latvijā, piecas skolnieces ir izveidojušas bezmaksas pārtikas apmaiņas punktus. Projekta Food Pick-up Point idejas autore ir Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece Tīna Rubeze.

Sniega un sala viducī © DIENA(2)

Ir cilvēki, kam svarīgi visam sagatavoties, izdomāt piecus soļus uz priekšu un atpakaļ, arī tad, ja viņi dodas piedzīvojumos. Es noteikti neesmu no tiem. Man patīk spontanitāte. Tieši tāds bija mūsu nedēļas nogales pārgājiens –20 grādos ar nakšņošanu mežā teltī.

Viesatas upes dabas taka © DIENA(3)

Viesatas dabas taka nav visiem zināms un populārs maršruts, bet droši var teikt, ka gleznainu ainavu un pārgājienu mīļotājiem tā būs īsta pērle, kuras skaistumu izbaudīt. Ja tīk mazliet mežonīgas un neiestaigātas takas, te varētu būt nedaudz garlaicīgi, jo taka ir labiekārtota – vairākās vietās visā tās garumā ir soliņi, kur atpūsties sagurušajiem gājējiem, un tie izvietoti punktos, no kuriem paveras skaistākie skati uz Viesatas upes līkločiem, bet vairākās vietās iekārtotas ugunskura vietas, kur atradīsiet arī sausu malku, grilu un galdiņus.

Jāsaimnieko ilgtspējīgi © DIENA(1)

Meži ir neaizstājams planētas resurss, kas mūs nodrošina gan ar skābekli, gan koksni un dažādām citām vērtībām. Tajos mājo vairāk nekā puse no visām sauszemes sugām.

Dari pats: Grīdu tīrībai

Grīdas mazgāšana parasti nav no tiem tīkamākajiem darbiem pat tiem, kuri ar mājokļa tīrīšanu un kārtošanu nodarbojas labprāt. Patīkams aromāts un acīmredzams tīrības efekts, kam piemīt nedaudz antibakteriāla funkcija, var šo procedūru padarīt mazliet jaukāku. Protams, visvienkāršākais ir nopirkt jau gatavu grīdas mazgāšanas līdzekli, bet dabai un maciņam draudzīgāk ir pagatavot tādu no mājās atrodamām sastāvdaļām, kuras noder arī citām vajadzībām.

Dārzmīļu draugs ar "knaiblītēm" © DIENA(2)

Ārēji kaujinieciski noskaņotā spīļaste, ko Latvijas Entomoloģijas biedrība pasludinājusi par 2021. gada kukaini, patiesībā, izrādās, ir dārznieku draugs. Lai arī pasaulē zināmas ap 2000 sugām, Eiropā – ap 80, Latvijā pašreiz apzinātas tikai piecas spīļastu sugas. Entomologi turpina apzināt to izplatību Latvijā un aicina ziņot, ja izdodas sastapt spīļasti šogad savā apkaimē.

Pārstrādāts ir vērtīgāks © DIENA

Zināms, ka tekstila ražošana nodara kaitējumu apkārtējai videi tikpat lielā mērā, kā to paveic naftas industrija. Taču pēdējos gados parādās arvien vairāk uzņēmēju, kas meklē dabai draudzīgas alternatīvas dizaina jomā. Arī zīmola RecycleTEX radītāja Lelde Tiļļa jau vairāk nekā gadu ražo somas un citus aksesuārus no otrreiz pārstrādāta tekstila.

Dari pats: Pomelo sukādes © DIENA

Pomelo ir ļoti garšīgs un ar dažādām labām vielām bagāts auglis, kuru ziemas sezonā noteikti ieteicams iekļaut uzturā. Tajā ir daudz šķiedrvielu, kas noder gremošanas uzlabošanai, C vitamīns. Pomelo ir bagātīga kālija krātuve – vienā auglī ir apmēram trešdaļa dienas normas.

Gulbim palīdzība lielākoties nav nepieciešama © DIENA

Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ka ziemā gulbji un citi ūdensputni bieži mēdz atpūsties uz ledus, īpaši gadījumos, kad blakus ir neaizsalis ūdens laukums. Līdz ar to gulbim, kurš atrodas uz sniega vai ledus un nav acīmredzami savainots, kā arī citiem savvaļas putniem nav nepieciešama cilvēka palīdzība.

Jaunu pandēmiju risks – industriālā lopkopība © DIENA(8)

Mēs mēdzam teikt, ka daba mīl līdzsvaru, runājot par harmoniju, meklējam to dabā, kuras norises ir cikliskas un viena izpausme seko vai papildina citas, bet katrai sugai ir sava loma kopējā globālajā sistēmā. Tomēr cilvēks ar savām darbībām ir iejaucies dabas procesos, un sekas neizpaliek.

Divi zaķi vienā gadā © DIENA(4)

Mēdzam maldīgi uzskatīt, ka ir viens zaķis, kurš vasarā ir maigi pelēkbrūnā, bet ziemā – baltā kažokā. Liels var izrādīties pārsteigums, uzzinot, ka patiesībā tagad Latvijā savvaļā sastopamas divas zaķu sugas. Izvēloties abus Latvijā mītošos zaķus – balto zaķi un pelēko zaķi – par Gada dzīvnieku 2021, Latvijas Nacionālais dabas muzejs mudina izzināt abu sugu kopīgo un atšķirīgo.

Videi draudzīgas autiņbikses © DIENA(7)

Tiecoties uz mazulim drošāku un vecākiem ērtāku ikdienu, Latvijā tapis autiņbiksīšu zīmols GeGe. Tas ne tikai atstāj aiz durvīm tādas nevēlamās sastāvdaļas kā smaržvielas, parabēni, balinātāji, bet arī izmanto līdz šim vietēji neierastu izplatīšanas veidu – autiņbiksīšu abonēšanas iespēju. Zīmola GeGe dibinātājs un līdzīpašnieks Kaspars Magrins atzīst, ka tieši tā dēvētā mileniāļu paaudze, kas tagad kļūst par vecākiem saviem pirmajiem mazuļiem, ir tā, kurai, izvēloties produktus, aizvien svarīgāki ir tieši vides aspekti.

Dari pats: Jauna svece no veco atliekām © DIENA(5)

Reti kad svece izdeg pilnībā, neatstājot ne kripatiņas vaska. Tos var neizmest, bet pieiet radoši un izliet jaunu sveci! Der dažādu krāsu sveces, kuras sakausējot izveidos interesantu krāsu rakstu. Nevajadzētu jaukt kopā dažādus materiālus – parafīnu ar soju vai bišu vasku un tamlīdzīgi. Protams, videi draudzīgāk ir izmantot tādu materiālu kā sojas un bišu vaska sveces.

Ar tīras vides apziņu © DIENA(5)

Visā pasaulē labdarības veikali darbojas kā starpnieki starp mantu ziedotājiem un to saņēmējiem. Un tie darbojas ne tikai kā ziedošanas un labdarības ideju vēstneši, bet būtisku lomu spēlē tieši atbildīga patēriņa un vides saudzēšanas apziņas attīstīšanā sabiedrībā, uzskata labdarības veikalu tīkla Otrā elpa tirdzniecības vadītāja Eleonora Beržinska.

Pa meža zvēru takām © DIENA

Sastapt savvaļā meža zvēru ir vienlaikus vilinoši un arī biedējoši. Katram, kurš vairāk vai mazāk regulāri dodas dabā, ir gadījies redzēt kādu bariņu stirnu novakarē vai rīta agrumā mežmalā uz ziemāju lauka vai zālāja, par ežiem un vāverēm nemaz nerunājot, bet lapsas esot manītas pat Rīgas centrā. A/s Latvijas valsts meži meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks stāsta, ka gaišā dienas laikā mežā sastapt, piemēram, lūsi, lāci vai vilku ir diezgan nereāli, jo dzīvnieks saplūst ar apkārtējo fonu, kā arī, cilvēkam tuvojoties, sadzird to un savlaicīgi paslēpjas. (Protams, ir arī izņēmumi, ko redzam arī sociālajos medijos publicētajos video.)

Meža putni ziemā © DIENA

Ierasts, ka putnus vērot un klausīties dodamies pavasaros un rudeņos, jo tieši šie gadalaiki pulcē vislielāko spārnoto būtņu daudzveidību, kad šeit sastopamas gan vietējās sugas, gan ceļotāji, kas dodas mājup no dienvidu zemēm vai gluži otrādi – prom. Taču arī ziema ir interesants laiks novērojumiem, turklāt trenē teju meditatīvu pacietību, māku ieklausīties klusumā.

Mežs ar noslēpumu © DIENA(1)

Dodoties Īles virzienā, trīspadsmit kilometru no Dobeles ceļotājs nonāk pie izteiksmīga reljefa ainavas, apvītas nostāstiem. Tas ir Latvijas valsts mežu Pokaiņu mežs, kur stāvos pauguros un dziļās ielejās atrodami akmeņu krāvumi. Tie slēpj sevī pagātni, kuru centušies izzināt gan arheologi, gan ģeogrāfi, gan dziednieki, gan citi pētnieki. Noslēpums ir palicis. Savukārt rudens un ziemas sezona ir piemērots laiks, lai klātienē iepazītu Pokaiņu pauguraino pievilcību, ja vien kājās ir ērti apavi un spēks.

Ētikas kodekss, dabā ejot © DIENA(1)

Brīvdienās gribas uz jūru, izstaigāt arī mežu tās tuvumā, gribas pēc iespējas lielāku dažādību, jo dienas tik īsas un gaismas maz… Brauksim tā patālāk no Rīgas, lai mazāk cilvēku – es nolemju. Ha-ha, izskatās, ka līdzīgi ir nolēmuši vēl daudzi, nemaz nerunājot par vietējiem dabas mīļotājiem, un visas ceļa malas 50–60 km garumā gar piekrasti virzienā uz Kolku ir pilnas ar auto gandrīz tāpat kā vasarā, pludmales prieku sezonā.

Dari pats: Smaržīgā virtene © DIENA

Svētku noskaņai piedien svētku aromāti, un dabiski tos radīt mājoklī ir labākais veids! Tam izmantojami dažādi pārtikā derīgi produkti, nedaudz laika un izdomas.

Sēnes attīrīs notekūdeņus. Pieci jautājumi pētniecei Brigitai Daļeckai © DIENA

Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas pētnieces un Zviedrijas Karaliskā institūta KTH doktorantes Brigitas Daļeckas ikdiena paiet, meklējot iespējas, kā ar mikroskopisku sēņu palīdzību efektīvāk attīrīt notekūdeņus no apkārtējai videi bīstamām vielām. Rezultāti ir daudzsološi, taču darbs pie pētījuma vēl turpinās, lai saprastu, kā šo bioloģisko metodi integrēt pašreizējās notekūdeņu attīrīšanas sistēmās.

Pa Aklā purva taku © DIENA(1)

Purvu ainavām ir raksturīgs tik daudz kas unikāls – miers un noslēpumainība vienlaikus un neparasta brīvība, kur skatienam klejot. Pēdējos gados, šķiet, to ir novērtējuši dabas tūrisma entuziasti un purvi ir nākuši modē – supošana un laivošana purvu ezeriņos, pastaigas pa purvu ārēm, nokāpjot no laipām ar sniega kurpēm kājās, ja paveicas un atnāk sniegs un sals, tiek organizēta pat slēpošana pa purviem, nemaz nerunājot par pastaigu cienītājiem, kuri nedēļas nogalēs uz Rīgai tuvāko purvu laipām nodrošina teju vai tikpat blīvu cilvēku plūsmu kā pilsētas ielās. To jau nu gan mums tagad vajag vismazāk, vai ne? Tāpēc dosimies tālāk, jo purvu arī citur Latvijā ir gana!

Baudīt dabu zirga mugurā © DIENA

Ja meklējat nodarbošanos, kas vienlaikus var sniegt nepieciešamo fizisko aktivitāšu devu ķermenim, atslodzi prātam un prieku sirdij, izmēģiniet jāšanu. Dodoties izjādēs dabā, varam ne tikai atpūsties un baudīt apkārtējo ainavu – sajūtot zirga silto elpu uz savas delnas, izgaist arī ikdienas rūpes un raizes.

Meža apsaimniekošanas cikli © DIENA

Tāpat kā pārējie procesi dabā, arī meža apsaimniekošana ir cikliska. Oktobrī Latvijas valsts mežos noslēdzās meža atjaunošanas darbi, taču rosība nerimst visu cauru gadu – jaunaudzes ir jākopj, jāveic ciršanas darbi un jāplāno darāmais nākamajai veģetācijas sezonai.

Laiks paradumu maiņai © DIENA

Pavasarī Covid-19 pirmā viļņa laikā Latvijas dabas takas piedzīvoja tādu popularitāti un apmeklētāju pieplūdumu kā, šķiet, vēl nekad iepriekš. Tagad, kad atkal ir daudz ierobežojumu saviesīgai dzīvei un arī veselais saprāts daudziem liek izvairīties no cilvēku pūļiem, iešana dabā ir vislabākā alternatīva. Un tas ir redzams, ne tikai atkal vērojot populārāko dabas vietu apmeklētāju lielo skaitu. Ak, jel, Latvija ir tik maza un nevajag pat pilnu dienu, lai nokļūtu no vienas tās malas līdz otrai, tāpēc meklējiet jaunas vietas, ko apskatīt, jaunas takas, ko izstaigāt, lai pilsētas drūzmu nenestu arī dabā! Un nav jau obligāti jādrūzmējas dabas takās, var pastaigāties vienkārši mežā!

Ar velosipēdu pa Latgali © DIENA

Kamēr pasaules apceļošanai jāpagaida, ir īstais brīdis, lai apskatītu Latviju, kas nav nemaz tik maza, īpaši – ja ceļo ar velosipēdu. Velosipēds nav tikai vasaras līdzgaitnieks – siltās un sausās ziemas ir kā radītas, lai šādi mērotu lielākus attālumus.

Dabas un vēstures oāze © DIENA(1)

Neparasts miers un klusums, pavisam neraksturīgs teritorijai, kas atrodas tik tuvu Rīgai, – tāds valda Doles salā, Daugavas muzeja parkā. Te ir vērts paviesoties rudens romantikas meklētājiem, kas grib izvairīties no tipiskās zelta rudens mednieku burzmas.

Dari pats: Dzērvenes ar medu © DIENA

Veselīgs un garšīgs našķis, kurā apvienoti divi superprodukti: medus un dzērvenes. Visgardākās, protams, pašu lasītas ar skaistās dabas piedzīvojuma atmiņu garšu klāt. Un tik viegli pagatavojamas!

Daba kā mirkļa māksla. Pieci jautājumi dabas māksliniekam Jānim Gutānam-Grasim © DIENA(1)

"Apcerīgās pastaigās dabā rodas pārdomas par mākslīgo un cilvēcisko, dabisko un dievišķo, kas iedvesmo radīt zemes mākslas darbus," teic dabas mākslinieks Jānis Gutāns-Grasis. Lendārta (land art jeb zemes māksla – angļu val.) darbi tiek veidoti ar mākslinieka rokām, izmantojot tādus dabā pieejamos materiālus kā smiltis, akmeņi, lapas vai čiekuri. Šim mākslas virzienam raksturīga liela pietāte pret dabu un visu skaisto mums apkārt.

Vairāk Dabas Diena