Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Viens, divi, daudz © DIENA(1)

Vērojot mūsdienu degvielas alter­natīvu meklējumus, gribas uzdot krietni filozofiskākas dabas jautājumu, proti, vai vispār pasaulē ir kas tāds, kas kaut vai tīri teorētiski agrāk vai vēlāk nevarētu radīt enerģiju, kas savukārt liktu kustēties kaut kam citam? Saules vai ūdeņraža spēks jau sen nevienam nav noslēpums, savukārt, piemēram, aļģu radītā enerģija varētu būt pārsteigums. Bet kāpēc gan ne? Un, ja aizdomājas vēl tālāk, cilvēces tiekšanās pēc mūžīgās jaunības patiesībā tāda vēlme atrast neizsmeļamus enerģijas krājumus jau vien ir.

Drosme pateikt © DIENA(7)

Ja vidusmēra Latvijas iedzīvotājam prasītu, kas palīdz pret visām kai­tēm, šķiet, pirmā atbilde būtu pilnīgi skaidra – atlaist Saeimu! Par to, protams, var smīkņāt vai jokot. Taču tas, kādēļ joprojām tik liela daļa sabiedrības neuzticas parlamentam un līdz ar to tā pieņemtajiem lēmumiem, liek aizdo­māties. Jā, uzticība ir augusi, ja salīdzina ar viszemā­kajiem punktiem pirms kāda laika. Tomēr neuzticī­bas skaitlis ir lielāks. Statistika ir nepielūdzama.

Kā tad ir – būt vai nebūt? © DIENA(1)

Ja viens dzīvnieka gads ir vairāku cilvēka gadu vērts, tad kā ar valsti? Vai tās "īs­tais" vecums rēķināms paaudzēs? Vai varbūt piepil­dītos mūžos un cilvēkos, kas savus vārdus atstājuši vēstu­rē, ietekmējuši un iedvesmo­juši citus, arī tos, kurus nemaz nav pazinuši?

Cukurotā nemirstība © DIENA(2)

Mūs novēro, mūs noklausās, mūs izmanto. Pēc sazvērestības teoriju piekritējiem un popula­rizētājiem nekad nav bijis tālu jāmeklē. Taču, ja atmetam pārspīlējumus par "lielo brāli, kas mūžīgi vēro", jāatzīst, ka tik tiešām esam nonākuši punktā, kad viegli kļūt par zobratu. Pat ne skrūvīti, kas, lai arī maza, kaut ko stingri un vajadzīgi satur kopā, apzinoties savu vērtību un nepieciešamību, bet tieši tādu mehānis­ma daļu, kura uzcītīgi velk un ritina uz priekšu kaut ko lielāku, ko pati nemaz neizprot, varbūt pat ne­cenšas ieraudzīt visā pilnībā, tikai turpina griezties, lai arī "tas lielais" un visaptverošais kustētos. Pat ja visa mehānisma jēga ir bezjēdzīgi kustināt tos pašus zobratus, neļaujot tiem atslābt un ieraudzīt, ka varētu būt arī citādi.

Arī par bizbizmārīšu seksu © DIENA(7)

"Nevienam neko neteikšu." Cik bieži tā nodomājat jūs, sevišķi gadīju­mos, ja kaut kas neiet, kaut kas pavisam grūti, kaut kas galīgi ne tā, kā vajadzētu būt?

Divarpus miljonu problēmas © DIENA

Rudenī cilvēkiem parādās dažādas problēmas. Viens tajās pāris saulaina­jās dienās, kas pēkšņi uzmirdz visapkārt, nekādi nevar saņemties pastrādāt. Citam jāizdomā, kā izcept ķirbju cepumus, kas nedrīkst garšot pēc ķirbja. Kādam jāizfunktierē, kā vienā dienā pagūt izbraukāt no viena Latvijas gala līdz otram, jo visur notiek svarīgas un smalkas lietas. Bet vēl cits attopas pie pēkšņas atklās­mes, ka vakari kļuvuši skaisti gari, tāpēc var pievērsties grāmatu gudrībām, paplašināt horizontus, veroties kinoekrānā, un iedziļi­nāties zinātnes niansēs – kas zina, varbūt arī pašam izdodas ko jaunu ieraudzīt un pasau­lei pavēstīt.

Latvieša sapnis © DIENA(1)

Lūk, šīs nedēļas SestDienas ekspresaptaujā noskaidrojām, ka, izrādās, lielās līnijās nemaz tik drūmi un nelaimīgi Latvijas iedzīvotāji nejūtas. Vai tas varētu nozīmēt, ka par spīti visam, kas ikdienā "nekad nenotiek tā, kā vajag" un ko "noteikti varētu labāk", latvieša sapnis par labu dzīvi tomēr lēnu garu piepildās? Ja tā, kas tad tajā sapnī ietilpst un kā vēl trūkst? Vai tas ir ulmaniskais "savs stūrītis, sava zemīte" vai tomēr kaut kas transformējies, pārprogrammējies līdz ar 21. gadsimta tehnoloģijām un jau pavisam cits?

Saistviela ir svarīga © DIENA

Viena ministra bažas nav apstiprinājušās, arī cita stingro nostāju neatkarīgas instances apgāž, tad vēl it kā tik cieši solīta atbalsta trūkums augstām amatpersonām un visam pa vidu aktieru dumpis teātra laukā un skaļa aiziešana.

Labrīt! © DIENA(9)

Žēl, ka negausīgajiem kapitālistiem nevar uzvelt atbildību arī par dinozauru izmir­šanu, jo tad klimata apturētāju rindas papildinātu arī tie, kam pasaulē vairāk par visu rūp estētis­kā dimensija. Dino­zauru attēlošanā cilvēka iztēle ir krietni pārspējusi pašas dabas izdomu, tāpēc arī sāpe par šo fantāzijas objektu iznīcināšanu būtu jo lielāka. Varbūt Grētai Tūnbergai vajadzēja uzstāties nevis savā mūžīgajā micītē, bet dinozaura cepurītē, tad visi daudz uzskatāmāk saprastu, par kādiem zaudējumiem ir runa.

Labrīt! © DIENA

Es nekad nebiju vēlējusies pievērsties politikai. Man nebija ne mazākās nojaus­mas, kas notiek politikas virtuvē un ar kādām rakstu­ra īpašībām jābūt apveltī­tam profesionālam politi­ķim, – savā atmodas vēstuļ­grāmatā Vēstules no XX gadsimta atzīstas šā SestDienas numura varone Marina Koste­ņecka, rakstniece un publiciste, kuras vārdu atmodas laikā zināja ikviens, tāpēc viņa uzskatīja, ka atteikšanās kandidēt Tautas frontes sarakstos būtu vēlētāju nodevība. "Teikšu bez liekuļošanas – kaut kādā ziņā šāda tautas atzinība neapšaubāmi glaimoja arī manai patmīlībai, savukārt par tiem samazgu spaiņiem, kas man uz galvas tiks izgāzti, jau sperot pirmos soļus politikā, toreiz vienkārši neaizdomājos (..)

Tomēr, līdzko mans vārds pa īstam tika iekļauts Tautas frontes kandidātu sarakstos, man adresētu draudu un lāstu plūdi tūlīt pat pārrāva butaforiskā padomju politkorektu­ma trauslo aizsprostu. Uz laikrakstu, televī­zijas un radio redakcijām, uz Rakstnieku savienību un man uz mājām pienāca naidī­gas Interfrontes atbalstītāju vēstules. Pirmos apvainojumus (sak, visi krievi bez izņēmu­ma apriori ir latviešu nācijas ienaidnieki) sāku saņemt arī no latviešiem, kas bija "atmodušies" un alka atriebības."

Atkal klāt ir Dzejas dienas! © DIENA(1)

Atkal Rainis mums pie vienas… Šodien Dzejas dienām vairs nav tā pretstāves spara, kāds bija 60. gados un līdz pat 80. gadu beigām, kad cilvēki nāca, lai dzirdētu Ēzopa valodā izteiktās latviešu brīvības alkas, jo tā bija vienīgā legālā iespēja tādas izteikt.

Līdz pat indēšanai © DIENA

Teikt, ka it kā mazajā Latvijā trūktu skaļu skandālu un gribētājiem nebūtu par ko mēles trīt, nudien nevar. Turklāt – tas attiecas gandrīz uz jebkuru jomu, sākot ar tik piezemēti netveramajām politikas spēlēm un beidzot ar pavisam reālām aizturēšanām, kur kādreiz apmierinātu un smaidīgu augstu šefmaņu sejas pēkšņi izstiepušās jau pavisam citās grimasēs.

Starp rindām! © DIENA

Dīvaini, bet fakts, ka laikmetā, kad analfabē­tisms vismaz šajos platuma grādos vairs nav ne pieņemams, ne arī kas ierasts, bet lasītprasme pieder pie izglītības pamatiemaņu komplek­ta, tik daudz tomēr jārunā par lasīšanu. Tā īpaši jāveicina. Pat kampaņas jāveido. Par to jādis­kutē. Un jādomā, kā popularizēt.

Par roku jūru un mums © DIENA

Trīsdesmit gadu kopš Baltijas ceļa. Pirmajā mirklī šķiet – ko tur daudz atzīmēt un īpaši atcerēties. Līdz apaļajiem piecdesmit vai pat bībeliskajiem četrdesmit vēl krietni pietrūkst. Tomēr jāatzīst, ka trīs desmitgades ir gana ilgs laiks – tie, kas tajā laikā vēl bija mazi bērni un pusaudži, nu jau kļuvuši par visaktīvāko sabiedrības daļu, pieņem lēmumus un piedalās valsts vīzijas veidošanā. Kurp tā mūs ved?

Bembista sapņi © DIENA(5)

Cik bieži jūs lamājaties? Esat piefik­sējuši, kuros gadījumos bez stiprā­ka vārda neiztiekat un kad atklājat jaunus apvāršņus savā leksikas krājumā? Iemeslu jau netrūkst – va­sara pārāk īsa, uz ceļiem bedres un kur-tie-velosipēdisti-skatās, politiķi ne tādus lēmu­mus pieņem, vajadzīgajā brīdī neviens nepalīdz, un vispār – arī laika vienmēr par maz, apkārt vieni vienīgi nejēgas… Tiešām jāatzīst – ir mirkļi, kad bez tāda sulīga, patiesi un no sirds nākuša, vārda nu­dien nekādi neiztikt.

Labrīt! © DIENA(2)

Ja homeopātijas princips ir ārstēt līdzīgo ar līdzīgo, vai tas nozīmē, ka sasitumi būtu jāārstē ar beisbola nūju? – reiz vaicājis kāds homeopāti­jas noliedzējs un saņēmis atbildi: protams, tikai beisbo­la nūjai jābūt zobbirstītes lielumā, homeopā­tija taču. Šajā SestDienas numurā uzzinām, ka eirobirokrāti, kam līdz šim daudz labāk par reālu problēmu risināšanu padevās gurķu izliekuma leņķa regulēšana, ir saņēmuši dūšu un ķērušies klāt arī šai leģendārajai pseidozi­nātnei. Ja viņiem veiksies, no homeopātijas var palikt tikai anekdotes, kā šī par lidmašī­nu, kuras salonā ieskrien stjuarte, sauc: "Vai te ir kāds homeopāts?" un uz jautājumu, kas noticis, atbild: "Astrologam slikti!"

Labrīt, biedri! Sāksim rīta vingrošanu! © DIENA(2)

Pēdējās desmitgadēs visā pasaulē aizvien vairāk uzmanības pievērš sportošanas blakus efektiem, – savu rakstu šajā SestDienas numurā sāk Iļja Poļakovs, iedvesmojies no vislielākās starptautiskās futbola nometnes Football for Friendship jeb Futbols draudzībai apmeklējuma.

Labrīt! © DIENA

Tagad atceroties laiku, kad amerikāņi lidoja uz Mēne­si, varu arī konstatēt, kurā klasē mums skolā sākās pastmarku krāšanas drudzis, jo viena no iekārojamākajām past­markām bija Savienoto Valstu 10 centu marka ar astronautu, kurš nokāpj uz Mēness virsmas, un uzrakstiem lieliem burtiem UNITED STATES un FIRST MAN ON THE MOON.

Pēdējais bītls © DIENA

Atzīstu ziņa, ka tapis pasaulē pēdējais leģendārais Beetle auto­mobilis, man lika kaut kā sa­skumt. Ne tāpēc, ka ēras beigas, vienkārši kaut kādas jaukas tās "moģīlītes" bija. Nu tādas, ka gribējās pasmaidīt katru reizi, kad ielās sanāca ieraudzīt. Tagad bieži tik līdzīgie auto, no kuriem lielākā daļa no aizmugures gluži vienkārši izskatās pēc štancētām bulciņām, tādas emocijas nerada. Vai tas nozīmē, ka skaistums cīņā ar praktis­kumu zaudējis? Negribētos ticēt. Turklāt – radītas tak tās vabolītes bija taisni tādēļ, lai kļūtu par praktisku tautas auto…