Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs Huawei, ko ASV uzskata par draudu nacionālajai drošībai, trešdien parakstījis vienošanos ar Krievijas telekomunikāciju uzņēmumu MTS, lai nākamā gada laikā valstī attīstītu 5G sakaru tīklu.
Pēc tam, kad saskaņā ar ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumu amerikāņu kompānijām faktiski liegta sadarbība ar uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par risku nacionālajai drošībai, tostarp arī Ķīnas IT gigantu Huawei, par saišu saraušanu ar Ķīnas uzņēmumu paziņoja Google, kuras izstrādātā operētājsistēma Android darbina Huawei ražotās viedierīces. Nupat tapis zināms, ka Ķīnas uzņēmumam pamatīgas rūpes sagādās partneru zaudēšana ne tikai programmatūras sektorā - par sadarbības apturēšanu paziņojis arī Lielbritānijā bāzētais mikroshēmu izstrādātājs ARM, kura risinājumi un arhitektūra ir pamatā arī daudzu Huawei ierīču čipsetos.
"Pašreizējā ASV politiķu rīcība liecina, ka viņi pārāk zemu novērtē mūsu spēku," pēc tam, kad Donalds Tramps ar rīkojumu aizliedza ASV uzņēmumiem sadarboties ar kompānijām, kas ASV ieskatā rada riskus valsts drošībai, šajā sarakstā iekļaujot arī Ķīnas IT gigantu un šobrīd otru lielāko viedtālruņu ražotāju pasaulē Huawei, paziņojis Žeņs Dženfejs, Huawei dibinātājs.
ASV amatpersonas pirmdien atlika aizliegumu piegādāt amerikāņu tehnoloģijas Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājam Huawei par 90 dienām, atzīstot, ka šis laiks ir vajadzīgs programmatūras atjaunināšanām un citu līgumsaistību izpildei.
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien izsludināja nacionālu ārkārtas stāvokli, aizliedzot ASV uzņēmumiem lietot ārvalstu telekomunikāciju aprīkojumu, kas rada drošības risku. Tiek uzskatīts, ka pēc būtības šis solis ir vērsts pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju Huawei. Trampa parakstītais rīkojums aizliedz iegādāties vai lietot aprīkojumu no kompānijām, kuras rada "nepieņemamu risku Savienoto Valstu nacionālajai drošībai vai Savienoto Valstu iedzīvotāju drošībai".
Tirdzniecības karš starp pasaules divām lielākajām ekonomikām – ASV un Ķīnu – pieņemas spēkā. Ķīna otrdien paziņoja, ka palielinās ievedmuitu ASV ražotām precēm vairāku desmitu miljardu vērtībā. Tā bija Pekinas atbilde uz ASV lēmumu vairāk nekā divkāršot muitas tarifus importam no Ķīnas.
Ķīnas valdība pirmdien paziņoja, ka no 1. jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdienas vakarā rīkoja pacelt muitas tarifus gandrīz visam atlikušajam Ķīnas preču importam nepilnu diennakti pēc tam, kad ASV jau paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Amerikas Savienotās Valstis paziņojušas, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Kā norāda Baltais nams, G20 samitā Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā panākts pamiers Vašingtonas un Pekinas tirdzniecības karā.
Bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess trešdien brīdinājis par ļoti lielu iespējamību, ka tuvā nākotnē starp ASV un Ķīnu varētu izcelties bruņots konflikts Klusajā okeānā.
Pēc tam, kad Dienvidķīnas jūrā teju sadūrās Ķīnas un ASV karakuģi, Savienoto Valstu flote ierosinājusi veikt plašas militārās mācības reģionā nolūkā raidīt signālu Ķīnai, ka amerikāņi savus kuģus aizsargās un ir gatavi rīkoties, ja provokācijas pāraugs reālās sadursmēs, vēsta CNN.
