Demokrātija nav pašsaprotama, tā ir izcīnīta un to jāspēj noturēt, piektdien Latvijas Universitātes (LU) 75.konferences atklāšanas akadēmiskajā plenārsēdē teica Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesis Egils Levits. Levits norādīja, ka savam priekšlasījumam izvēlējies tēmu Cīņa par demokrātiju - Latvijas un Eiropas Savienības tuvākās nākotnes izaicinājumi, jo ne tikai Latvija, bet arī ES un visa Rietumu pasaule nonākusi nemierīgākos ūdeņos kā līdz šim.
Kādreizējā žurnāliste un Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase jau vairākus gadus darbojas eksotiskās valstīs, kur kā Eiropas sūtīta novērotāja izvērtē vēlēšanu gaitu. Malāvija, Etiopija, Uganda, Nigērija, Sjerraleone, divreiz Pakistāna, divreiz Lībija, Afganistāna, Uzbekistāna: tāds ir to valstu saraksts, kurās Lase pēdējos gados strādājusi kā ilgtermiņa vēlēšanu novērotāja un mediju analītiķe.
Vairākkārt (mēģinot kaut cik konstruktīvi apspriest jautājumu par parlamenta zemā reitinga paaugstināšanas iespējām) esam rakstījuši, ka deputāti varētu par galveno saziņas formu uzskatīt ne tikai kāpšanu tribīnē plenārsēdes laikā, bet arī paši vairāk informēt par Saeimas komisijās spriesto. Uzskatāmības labad pavērsimies uz šo nedēļu.
Desmitiem tūkstoši cilvēku pēdējās divās dienās izgājuši Honkongas ielās, lai pieprasītu vispārēju demokrātisku vēlēšanu tiesību nodrošināšanu. Kustības _Okupē centru _rīkotāji iebilst pret Pekinas lēmumu izvēlēties un izvērtēt kandidātus, kuriem 2017.gadā ieplānotajās vēlēšanās ļaut kandidēt uz Honkongas vadošajiem amatiem.
Policija naktī uz trešdienu Honkongā arestējusi 511 demokrātijas atbalsta demonstrācijas dalībniekus, kas bija nolēmuši konfrontēt pilsētas līderi Lianu Džeņjenu, viņam esot ceļā uz darbu.
Virkne ekspertu, mēģinot prognozēt, kā attīstīsies Krievijas un
Ukrainas konflikts, norāda, ka mūsdienu ekonomikas globalizācija,
tās dalībnieku savstarpējā atkarība būs bremzējošs faktors
domstarpību eskalācijai. Te gan uzreiz rodas jautājums, ko kurš
saprot ar eskalācijas "sarkanajām līnijām", tomēr kopumā šie
argumenti liekas loģiski.
Vērojot, kā Rietumi mīņājas, meklējot pienācīgu reakciju pret Kremļa izdarībām pēdējās nedēļās, ar politiku nesaistītam cilvēkam - neatkarīgi no viņa viedokļa par to, kādai šai reakcijai vajadzētu būt, - rodas sajūta, ka kārtējo reizi mums ir darīšana ar to, ko sauc par "lielo puišu spēlītēm". Tie, kuri jūt līdzi Ukrainai, ir sašutuši par Eiropas neizlēmību, tomēr, baidos, ka runa ir par kopēju tendenci, kuru vērts ņemt vērā, pat ja Ukraina neinteresē.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa cilvēciskais, valstiskais un
pareizais lēmums apmeklēt ziemas olimpiskās spēles Sočos ir
izsaucis milzīgu brēku. Lai gan arī Valdis Zatlers aizskrēja uz
Pekinu, kaut citi Baltijas valstu politiķi tajā laikā devās uz
Tbilisi, lai solidarizētos ar Gruziju tās grūtajās dienās, pat
Zatlera lēmums apmeklēt olimpiskās spēles komunistiskās partijas
vadītajā nedemokrātiskajā Ķīnā neizsauca tādu sašutumu, kādu tagad
mēģina izsaukt pret Andri Bērziņu.
Baltais nams pirmdien brīdināja, ka doma par valsts pašas izraisītu ASV nacionālo parādsaistību defoltu ir briesmīgs scenārijs, kas iedragās ASV demokrātiju, kredītreitingu un globālās pozīcijas uz vairākiem gadiem.Ja pašreizējie ASV parādsaistību griesti 16,7 triljonu dolāru apmērā netiks paaugstināti līdz 17.
Premjera tradicionālais ziņojums parlamentam par iepriekšējā gadā paveikto un šajā iecerēto tikpat tradicionāli izraisa gurdu reakciju - apjomā pamatīgs rādītāju un dokumentu nosaukumu savirknējums, kuru retais grasās lasīt, bet par kuru vairākumam (izņemot premjera partiju, protams) ir kritisks viedoklis.