Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Nīderlandē noslēgušās ar negaidīti labiem antiislāmista un eiroskeptiķa Gērta Vildersa vadītās Brīvības partijas (PVV) panākumiem, bet Vildersam ir pavērušās labas iespējas kļūt par šīs valsts nākamo premjerministru.
Protams, "šajos ģeopolitiskajos apstākļos" (vienalga – ar vai bez pēdiņām lietojam šo pēdējos gados vietā un nevietā izmantoto argumentu) nostāties opozīcijā Valsts prezidenta ierosinājumam, ka pašvaldību mēri un to vietnieki jāpievieno to amatpersonu lokam, kam amata pienākumu pildīšanai nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, būtu bezperspektīvi un grūti pamatojami.
Svētdien, kad visa valsts bija atslābinājusi uzmanību no ziņu lentēm, starp potenciālajiem pretendentiem, kuri nākamgad oktobrī
varētu nomainīt esošo NATO
ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, starptautiski izskanēja mūsu ekspremjera, tagad ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa
vārds.
Argentīnas prezidenta vēlēšanu
otrajā kārtā par uzvarētāju
pārliecinoši (ar 55,7% vēlētāju
balsu, kas ir lielākais atbalsts
kādam no kandidātiem visā
valsts demokrātijas vēsturē)
kļuvis un 10. decembrī stāsies amatā politkorekti par galēji labējo populistu dēvētais
nesistēmiskais kandidāts Havjers Milei.
Rīt mūsu mīļās un vienīgās
Latvijas valstiskuma 105. gadadiena. Tik daudz, ja paraugāmies kritiski uz savām cerībām
un tā arī vēl nesasniegto, bet vēl
tik maz, ja paraugāmies, cik
biedējoši laiki atkal pietuvojušies mūsu
robežām no Austrumiem.
Dažādu citu starptautisko
notikumu fonā bez pelnītas
ievērības ir palikusi ziņa, ka
oktobra beigās trīs no daudzajām Mjanmas nemiernieku
armijām sāka vienotu uzbrukumu valdības spēkiem šīs valsts ziemeļos,
pie robežas ar Ķīnu.
Pašreizējā Saeima strādā jau nedaudz ilgāk par 12 mēnešiem, un, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, deputātiem vajadzētu nonākt sabiedrības uzmanības centrā ar lēmumiem, kas ilgtermiņā ir svarīgi mūsu valstij, tomēr gadās arī citādi.
Nākamā gada budžetu valdošās
koalīcijas polittehnologi
izdomājuši saukt par drošības
un ilgtspējas budžetu, savukārt jaunākos partiju reitingus, kuri mērīti no 7. līdz 16.
oktobrim, pirmo reizi kopš Evikas Siliņas
valdība jau reāli darbojas, var dēvēt par
atvieglojuma, cerību un vilšanās reitingiem.
Lielbritānijas premjerministrs Riši
Sunaks šīs nedēļas sākumā veica
ievērojamas pārmaiņas valdības
sastāvā – amatu zaudēja konservatīvo vidū populārā iekšlietu
ministre jeb sekretāre Sjūela
Breivermena, bet par ārlietu ministru negaidīti kļuva ekspremjers un Brexit "autors"
Deivids Kemerons.