Konkursu rīkošana uz dažādiem amatiem valsts pārvaldes struktūrās un kapitālsabiedrībās nenoliedzami ir vērtīgs mehānisms, lai konkrētajai amata pozīcijai atrastu labāko no pieejamiem kandidātiem.
Valdības koalīcija tērē laiku
diskusijām par to, vai saimnieciski var atļauties atteikties no
krievu graudu importa un
tranzīta, acīmredzami neapzinādamās, ka lēmums par tā
pārtraukšanu ir neizbēgams.
Vācijā nu jau vairākas dienas
turpinās vērienīgas lauksaimnieku (un ne tikai) protesta
akcijas, kuras ir saņēmušas
savā ziņā starptautisku atbalstu – savas akcijas, atbalstot
Vācijas kolēģus, rīko arī, piemēram, Francijas
un Nīderlandes lauksaimnieki.
Laiku pa laikam diskusijās par mūsu valsts ekonomisko situāciju pavīd apgalvojums, ka Latvijā nav rūpniecības. Tas gan ir mīts, kas iesakņojies apziņā ne vienam vien, bet ir tālu no patiesības, jo mums ir vairākas spēcīgas nozares, piemēram, kokrūpniecība un pārtikas ražošana.
Gadu mijā par sava veida ģeopolitisku pārsteigumu parūpējās Āfrikas valsts Etiopija, kura plaša darījuma ietvaros oficiāli atzina Somālilendas, kas ir viena no neatkarību pasludinājušajām, taču starptautiski neatzītajām kaimiņvalsts Somālijas provincēm, neatkarību.
Dienā, kad sākās pilsoņa pasu skandāls, man tas atmiņā atsauca mazliet senākus notikumus un sabiedrības sašutumu saistībā ar AS Sadales tīkls pirmo piedāvājumu paaugstināt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu cenas. Toreiz tarifu projekts pirms tā iesniegšanas izskatīšanai regulatoram taču bija izgājis nepieciešamo "birokrātijas ceļu", kura laikā tarifu lēciena plānu ar savu parakstu bija apstiprinājušas attiecīgas amatpersonas.
Taivānā 13. janvārī ir gaidāmas kā prezidenta, tā parlamenta vēlēšanas, par kuru rezultātu, pie kam neatkarīgi no šo vēlēšanu iznākuma, var kļūt ievērojams spriedzes pieaugums ASV un Ķīnas attiecībās.
Latvijā šā gada 8. jūnijā ir gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP)
vēlēšanas, kurās no mūsu valsts
tiks ievēlēti deviņi deputāti. Visa
Latvija būs viens vēlēšanu apgabals, un partijām, lai iekļūtu EP,
būs jāiegūst vismaz 5% vēlētāju balsu.
Aizvadītā gada 20. decembrī
Francijas parlamenta abas
palātas apstiprināja valsts
prezidenta Emanuela Makrona virzīto jauno migrācijas
ierobežošanas likumu, turklāt
pēc tam, kad sākotnēji likums tika noraidīts,
tajā tika veiktas gana būtiskas izmaiņas,
paredzot nelegālās imigrācijas ierobežošanu
galvenokārt ar aizliegumiem un represīvām
metodēm.