Lai arī Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi un kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, cena, ko tā samaksājusi par savu veiksmes stāstu, ir ļoti augsta, uzskata Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel analītiķis Žots Darvašs.
Kad nākas saskarties ar kādas pārtikas preces aprites ierobežošanas mēģinājumiem, kā argumentu izmantojot to, ka tās patēriņš varot kaitēt veselībai, prātā nāk kāda sengrieķu filozofa tēze: viss ir inde, un viss ir zāles – atšķirība ir mērā.
Arnis Sauka (ekonomists): Pārsteidz mani tas, ka, mazinoties ēnu ekonomikai, pieaug neuzticēšanās valdībai. Tas ir neparasti, jo, ja labklājība pieaug, tad cilvēkiem vajadzētu sāk pozitīvāk skatīties uz dzīvi un arī uz valdību. Bet Latvijas paradokss ir tas, ka noticis pretējais, un valdību iedzīvotāji sākuši vērtēt negatīvāk.
Janvārī, salīdzinot ar 2012.gada decembri, rūpniecības izlaides apjomi saruka par 3.5%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 3.6%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē par 0.9%.
Reģistrētā bezdarba līmenis 2013.gadā samazināsies līdz viencipara skaitlim, prognozē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Šogad reģistrētā bezdarba līmenis vēl nebūs rakstāms ar viencipara skaiti.
Ja situācija
eirozonā strauji nepasliktināsies un paši nedarīsim muļķības, varam gaidīt arī
turpmāku kredītreitinga kāpumu, tam izlīdzinoties ar Lietuvu, biznesa portālam Nozare.lv
norādīja_ Swedbank _galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Trešdienas minētie aprēķini par divu vadošo nozaru — rūpniecības un tirdzniecības – pieaugumu 3. ceturksnī esot tuvi bankas prognozētajiem, bet IKP gada pieauguma sākotnējais aprēķins 5.7% apmērā ir ievērojami zemāks par bankas prognozētajiem 6.5%, atklāj DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.