Japānā piedāvā Eiropai daļu no sava sašķidrinātās dabasgāzes importa saistībā ar bažām, ka piegādes varētu tikt ierobežotas Krievijas un Ukrainas saspīlēto attiecību dēļ, trešdien paziņoja Japānas tirdzniecības ministrs Koiči Hagiuda.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) vadītājs Fatihs Birols Eiropas dabasgāzes krīzē vaino Krieviju, viņam trešdien sakot, ka augstās cenas un zemie līmeņi gāzes krātuvēs galvenokārt saistīti ar dabasgāzes giganta Gazprom rīcību.
AS Latvijas gāze dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Krievijas enerģētikas ministrs Nikolajs Šuļginovs trešdien paziņoja, ka, lai palielinātu dabasgāzes piegādes Eiropai, būs nepieciešams noslēgt jaunus līgumus.
Opozīcija rosina līdz 2022.gada vidum elektroenerģijai un dabasgāzei piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% pašreizējās 21% likmes vietā.
AS Latvijas gāze dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Ar Eiropas fondu ieguldījumiem gāzes pārvades sistēmas paplašināšanā, degvielas uzpildes stacijās un biogāzes ražotņu pārbūvē, Latvija gatavojas biometāna ražošanai, ko Ekonomikas ministrija uzskata par perspektīvu un ērti izmantojamu zaļās enerģijas veidu. Taču aiz šīs iniciatīvas arī skaidri saskatāms gan gāzes biznesa lobijs, gan līdzšinējo OIK saņēmēju – biogāzes staciju, intereses, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Krievija plāno iegūt būtiskas pozīcijas aizvien nozīmīgākajā pasaules hēlija tirgū. Decembra pirmajā pusē laikraksts The New York Times (NT) publicēja plašu rakstu, kurā tika paustas bažas, ka Krievijā topošās Amūras gāzes pārstrādes rūpnīcas darbības uzsākšana ļaus Maskavai ''politiski ietekmēt'' stratēģiski nozīmīgo hēlija tirgu. Krievijas koncerna Gazprom būvētā Amūras rūpnīca, kuras pirmās kārtas stāšanās ierindā ir plānota nākamā gada vidū, būs ne tikai viena no pasaulē lielākajām gāzes pārstrādātājām, bet kļūs arī par pasaulē lielāko hēlija ieguvēju. Rūpnīcas ietvaros tiks uzbūvēti trīs hēlija ieguves un sašķidrināšanas termināļi, katrs ar jaudu 20 miljoni kubikmetru šīs gāzes gadā.
Par konkurenci energoresursu izmantošanā un nākotnes perspektīvām ar Vēja enerģijas asociācijas padomes
priekšsēdētāju Gati Galviņu sarunājas Romāns Meļņiks.