Fotoradari Latvijā darbojās līdz 15.decembrim. Pēc šī datuma fotoradari tiks demontēti un ceļu satiksmes drošību uzraudzīs Valsts policijas darbinieki. Puse (49%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pastiprināts policijas darbs uz ceļiem var pietiekamā apmērā aizstāt radaru darbību (19% - noteikti jā; 30% - drīzāk jā).
Interneta lietotāji ikdienā par nozīmīgāko tūlīt aiz miega un mobilā tālruņa lietošanas atzīst pieeju internetam, noskaidrots projekta www.novertekvalitati.lv veiktajā aptaujā. Nozīmīguma ziņā internets konkurē ar laiku, kas pavadīts kopā ar ģimeni, bet krietni apsteidz tādas iespējas kā izglītība, ikdienas duša, rīta kafija vai tēja, ceļošana un atpūta ar draugiem. Turklāt puse interneta lietotāju bez globālā tīmekļa, neizjūtot tā trūkumu, varētu iztikt ne ilgāk kā 3 dienas.
Elektroniskajai balsošanai vēlēšanās ir perspektīvas Latvijā, bet sistēmai, kas to nodrošina ir jābūt ļoti advancētai, uzskata žurnālists un tehnoloģiju speciālists Juris Kaža.
Ārlaulības sakaru dēļ demisionējušā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Deivida Petreusa lieta raisījusi bažas par privātuma aizsardzību internetā un valdības iespējām piekļūt privātiem e-pasta kontiem, norādījuši eksperti.
Pagājuši jau 20 gadi, kopš darbojas Latvijas internets, bet šodien reti kurš zina, ka tieši Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) bija tā iestāde, kas pirmā mūsu valstī nodrošināja pastāvīgu interneta pieslēguma līniju caur Tallinu.
Nebūs tā, ka pielikums 0,3% apmērā no budžeta atrisinās demogrāfijas problēmu Latvijā, kā par to jūsmo Ilmārs Mežs, kas vēl nesen šo problēmu pats salīdzināja ar vēzi. Vēzi ar pilieniem neārstē. Tomēr ir lietas, kurās ieguldot mēs varam panākt nesalīdzināmu atdevi, lai padarītu Latviju par plaukstošu zemi. Tādu, kurā grib laist pasaulē bērnus.
Latvija, sevi popularizējot internetā, varētu kļūt par zaļu, jauniešu vai citu mazu kopienu jaunu sociālu eksperimentu vietu, mediju pārstāvjiem šodien teica zviedru ekonomists, futurologs un "interneta kultūras" pētnieks Aleksandrs Bārds.
Internetā
visbīstamāk meklēt informāciju par aktrisi Emmu Vatsoni, jo hakeri viņu lieto
kā slazdu, lai piekļūtu interneta lietotāju personiskajiem datiem un izplatītu
datorvīrusus.
Gandrīz visos gadījumos klientu atpazīšana caur internetbankām ir
nedroša, un dažos gadījumos pietiktu pat tikai ar sveša cilvēku vārdu un
personas kodu, lai jebkurš piekļūtu tikai konkrētam lietotājam domātai
informācijai, liecina Tallinas tehnoloģiju universitātē veiktais latviešu studenta Arņa Paršova pētījums, svētdienas vakarā ziņo raidījums Nekā personīga.
Krievijas Ārējais izlūkošanas dienests ieguldījis vairāk nekā 30
miljonus rubļu (530 tūkstoši latu), lai sociālos tīklus izmantotu
savā labā kā viedokļu veidošanas platformu. Trīs slēgtos konkursos
izsludināto projektu galvenais uzdevums ir «masveida ziņojumu
izplatīšana sociālajos tīklos ar mērķi formēt sabiedrības
viedokli», vēstīja Kommersant.