Pirms gaidāmajām svētku brīvdienām no 20. līdz 24. jūnijam, Nacionālais veselības dienests (NVD) informē par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.
Jāņi ir vislatviskākie no visiem svētkiem un šajā dienā mēs varam izjust kopību ar visiem latviešiem, kuri dzīvo Latvijā un pasaulē, sacījis Valsts prezidents Egils Levits.
Tuvojoties Jāņiem, Latvijas Zaļais punkts aicina iedzīvotājus parūpēties par to, lai svētki tiktu svinēti zaļāk un svinību vietās nepaliktu atkritumi, piedāvājot vairākus ieteikumus un padomus.
Ik gadu Jāņos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi ar ieslēgtām bākugunīm traucas pie vairākiem desmitiem līgotāju, kuri cietuši dažādos nelaimes gadījumos vai guvuši smagas traumas. Lielākā daļa negadījumu notiek, zaudējot modrību un neievērojot drošību pie ugunskuriem, griliem vai ūdens tuvumā, tāpat gadu no gada mediķiem svinību laikā nākas veikt reanimācijas pasākumus kādam, kuram, pēc aiztrīšanās ar gaļu, apstājusies sirdsdarbība un elpošana.
Nākamās nedēļas gaitā Latvijā termometra stabiņš pakāpsies līdz +30 grādiem, un ļoti silts laiks gaidāms arī Jāņos, vēsta pašreizējā Global Forecast System prognoze.
Apkopojot datus par pēdējiem 53 gadiem, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs secinājis, ka nokrišņu varbūtība Jāņu naktī dažādos valsts reģionos ir no 21% līdz 47%, valstī vidēji - 32%.
Lēkšana pār ugunskuru, pelde ezerā saullēktā, līgodziesmu skandināšana līdz rītausmai – katrā latviešu dzimtā gadu gaitā izveidojušās savas Līgo nakts svinēšanas tradīcijas. Tās gan mainās līdz ar paaudzēm un iespējām. Siers nu jau drīzāk veikalā pirkts nekā pašu siets, alus vests no brūža, ne no Jāņa tēva pagraba, un arī rituāli tiek pielāgoti šodienas interesēm. Kādēļ gan tos nepapildināt ar kādu no citas tautas aizgūtu tradīciju? Lai arī daudzām ziemeļu puslodes pagānu tautām vasaras saulgriežu svinēšanas parašas bijušas visai līdzīgas, netrūkst arī atšķirīgu, mūsu pusē nepiekoptu rituālu.