Strādājot kultūras nozarē, man ir izveidojusies neliela kognitīvā disonanse saistībā ar kultūras finansējumu. Proti – kā var būt, ka ikdienā naudas ir maz, bet vienlaikus statistiski ir daudz? Šī disonanse īpaši saasinās brīžos, kad kārtējo reizi dzirdu, ka kultūra ir labi finansēta salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem Eiropā un tāpēc vairāk naudas nevajag. Nepaslinkoju, palūdzu datus, un manā rīcībā nonāca Centrālās statistikas pārvaldes datu aprēķins, kurā detalizēti var redzēt, kā kultūras finansējuma statistika veidojās 2021. gadā (tie ir jaunākie pieejamie dati). Un šeit nu ir sajauktas siļķes ar apelsīniem un ķieģeļiem. Dažu datu tālākai izsekošanai ir vajadzīga vēl papildu informācija (līdz ar to, iespējams, turpinājums vēl sekos), bet, jau neejot vēl vairāk dziļumā, ir pirmie pārsteigumi.
Ar apkaimju svētkiem Vecmīlgrāvī un pasākumiem Vērmanes un Viesturdārzā, nākamnedēļ sāksies Rīgas vasaras kultūras programma. Šī Rīgas vasara tiks aizvadīta drosmes un prieka zīmē. Jūlijā un augustā pilsētas parkos, ielās un apkaimēs tiks radīti mirkļi un vietas, kur rīdziniekiem un pilsētas viesiem sastapties ar kultūru, smelties iedvesmu un modināt drosmi.
Lai vienpusēji pārtrauktu 2002.gada 14.martā Maskavā parakstīto Latvijas Kultūras ministrijas (KM) un Krievijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūras jomā, valdība šodienas sēdē apstiprināja īpaši izstrādātus Ministru kabineta (MK) noteikumus.
Krievijas agresija Ukrainā novilkusi sarkanās līnijas arī mākslā, šoreiz
neļaujot stāvēt malā nevienam – arī pasaulslaveniem mūziķiem nākas paust
savu nostāju. Turklāt vairāki pazīstami mākslinieki pierādījuši, ka šādu izvēli,
saglabājot stingru mugurkaulu, iespējams veikt ne tikai tiem, kam šajā
situācijā nav ko zaudēt