Vjetnamiešu izcelsmes mākslinieks Kao Viets Ngujens Andreja Pumpura eposu Lāčplēšis iepazina studiju laikā Latvijā. Eposa sižets un vēsturiskā noskaņo tik ļoti iedvesmoja jauno mākslinieku, ka viņš nolēma varoņstāstu iedzīvināt komiksā, cerot, ka tas liks ne tikai katram latvietim vēlreiz paskatīties un novērtēt šo unikālo literāro darbu, bet īpaši uzrunās jauno paaudzi.
Vjetnamiešu mākslinieks Kao Viets Ngujens (25) dzīvo Latvijā jau kopš pusaudža gadiem. Izdevis divas komiksu grāmatas par Lāčplēsi, viņš nolēmis to pārzīmēt jaunā kvalitātē un plāno komiksā iedzīvināt arī Kurbadu.
Dažādos interneta avotos publicētā informācija liecina, ka fonds Lāčplēsis savus apbalvojumus iepriekš piešķīris Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam akadēmiķim Jurim Ekmanim, zinātņu doktoram Adrianam Dāvim, inženierim Kārlim Miķelsonam, profesoram Namejam Zeltiņam, akadēmiķim Jānim Stradiņam. Apbalvojumu saņēmis arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Dobeles domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns u.c.
Vēlēšanu tuvums - citādi nevar izskaidrot Saeimas deputāta, bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima neseno uzstāšanos Dautkom TV ēterā, pusstundu veltot tikai pašreizējās domes priekšsēdētājas Žannas Kulakovas nesaudzīgai kritizēšanai.
Dzērienu ražotājs SIA Cido Grupa pērn sasniedzis peļņu aptuveni 1,3 miljonu eiro jeb 925 000 latu) apmērā, kas ir labākais rezultāts pēdējo trīs gadu laikā.
Mājas _Lāčplēši _nodegušas, bet tuvumā tumšo mežu masīvā nekurienes viducī ir stacija ar tādu pašu nosaukumu. Tur dzīvo Saša, kas jau desmit gadus ir bez darba, bet viņam pietiekot ar ogām un sēnēm mežā, un arī „zacene” kaut kā atrodoties. Tur Jāzeps ieskatījās Františkā, un abi apprecējās katoļu baznīcā, kad viņai bija 75, bet viņam 74 gadi. Bet dullās Vilmas otrais brūtgāns nosvilinājis vēsturiskās Pumpuru mājas. Tur ir sava pasaule, un Elvitu Ruku kundze ar krievisku akcentu aprej – Gav! Gav! Gav!
„Atgriešanās!” – šo dziesmu jau pēc rokoperas „Lāčplēsis” koncertuzveduma noslēguma kopā ar Igo dziedāja liela daļa tribīnēs sēdošo, savukārt pārējie sirsnīga sita plaukstas. Jā, šī bija veiksmīga atgriešanās pēc divdesmit gadiem, ļaujot tiem, kuri atceras pirmās „Lāčplēša” izrādes, kaut domās atkal atrasties laikā, kad izdziedātās latviešu tautas varoņeposa idejas ļāva noticēt idejai par brīvu Latviju, un tiem, kuri šī leģendārā iestudējuma dziesmas dzirdējuši vien ierakstos, kaut mēģināt nojaust, kāda bija šī Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokopera.
Ir pagājis divdesmit gadu kopš Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis pirmizrādes Burtniekos, Valmieras rajonā. 20.jūnijā šajā pašā vietā atkal kāps uz skatuves vai visi toreizējās izrādes dalībnieki. Pēdējās dienas pirms mēģinājuma ir saspringtas, Rīgas kinostudijas agrāk diženās, tagad laika zoba skartās telpas pilnas dziedātāju, un parādi komandē Mirdza Zīvere.