Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,883 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,4% jeb 7300 vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pašlaik ir aptuveni 350 tūkstoši iedzīvotāju, kuriem ir tikai pase, vai vispār nav derīga personu apliecinoša dokumenta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.
Viena no izmaiņām skars
būtībā katru iedzīvotāju – no
nākamā gada 1. maija eID
karte ir noteikta kā primārais
personu apliecinošais dokumenta veids, tas nozīmē, ka
katram Latvijas iedzīvotājam
no 14 gadu vecuma būs pieejams arī eParaksts.
Novembra sākumā Albānijā, Bulgārijā, Gruzijā, Ziemeļmaķedonijā un Ukrainā tika atklāti 15 zvanu centri, no kuriem noziedznieki iesaistīja iedzīvotājus viltus investīciju platformās, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.
Pagājušajā gadā dzimstības rādītājs Latvijā bijis zemākais simts gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informatīvajā apskatā Demogrāfija publicētie dati.
Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un
turpinājās skaidri redzams
iedzīvotāju skaita kritums.
Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc
arī jautājums: "Kuram tas
rūp?" Cauri laikiem.
Rīgā iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 2,1% jeb 14 400 un 2022.gada sākumā galvaspilsētā dzīvoja 671 900 iedzīvotāju, liecina informācija pašvaldības publiskajā gada pārskatā, kuru Rīgas domes sēdē plānots apstiprināt 29.jūnijā.