Ne viens vien pagājušā gada notikums vides jomā liecina, ka sabiedrība ir kļuvusi informētāka un aktīvāk paudusi savu viedokli. Aktualizēti vairāki dzīvnieku aizsardzības jautājumi un cilvēki apzinās dabas vērtības, tomēr vēl aizvien interešu aizstāvji gaida konkrētākus lēmumus un rīcību no valdības puses, lai notiktu reālas izmaiņas. Par padarīto pērn un paredzamo attīstību šogad Dabas Dienai stāsta biedrības Dzīvnieku brīvība valdes locekle Līva Siliņa un Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Pasaules Dabas fonda un Londonas Zooloģiskās biedrības ziņojumā secināts, ka globālā dzīvnieku populācija turpina sarukt straujā tempā, pēdējo 46 gadu laikā samazinoties par 58%, vēsta BBC.
Nākamgad Latvijā iedzīvotājiem tiks piedāvāta alternatīva brīvā laika pavadīšanas iespēja - dabas aizsardzības brīvdienas, aģentūra LETA uzzināja Pasaules Dabas fonda (PDF) pārstāvniecībā Latvijā.Dabas aizsardzības brīvdienu projekts top sadarbībā ar Somijas un Igaunijas kolēģiem, kur šāda alternatīva brīvā laika pavadīšanas iespēja pastāv jau vairākus gadus un ir izveidojusies par sabiedrībā populāru kustību.
Jauno Parīzes vienošanos nepieciešams laika gaitā padarīt stiprāku, kā arī valdībām, atgriežoties no Parīzes klimata konference (COP21) sarunām, būs nepieciešams veikt virkni darbu, lai samazinātu emisijas, veicinātu pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, kā arī palīdzētu vismazāk aizsargātajām valstīm un kopienām, norāda Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis.
Nupat publicētā ziņojumā par Nepālas, Butānas, Dienvidtibetas, Mjanmas ziemeļu un Indijas ziemeļaustrumu reģionu dzīvo dabu iekļautas vairāk nekā 200 līdz šim nezināmas dzīvnieku un augu sugas, tostarp arī visai savdabīgi eksemplāri - mērkaķis, kas lietus laikā šķauda, un "staigājoša" zivs, vēsta The Guardian.
Gaujas Nacionālā parka ilggadējais inspektors Māris Mitrevics, tautā saukts par Mitro, reiz izteicās, ka maluzvejnieki piekopj savu kaifu. Iespējams, tieši tas ir iemesls, kādēļ viņi izvēlas iet šo nelegālo ceļu. Tomēr tīra un sakārtota ekosistēma, droša vide kā cilvēkiem, tā zivīm ir iemesli, kādēļ maluzvejniecība aktīvi tiek ierobežota.
Lai arī Latvijas uzņēmumi apgalvo, ka rūpējas par vides aizsardzību, šīs rūpes ir minimālas, atzīst Pasaules Dabas fonda (PDF) vadītājs Latvijā Jānis Rozītis.
Pēdējās nedēļās ne vienu reizi vien medijos izskanējusi informācija par kontrolēto mežu dedzināšanu, paužot gan sabiedrības satraukumu un parakstu vākšanu pret šādu rīcību Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā, gan nesapratni par projekta īstenotājas - Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) - komunikācijas trūkumu ar sabiedrību par šo jautājumu. Tikmēr projekta īstenotāji norāda, ka kontrolētie mežu dedzināšanas pasākumi ir pasaulē ierasta un atbalstīta prakse bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Kā Eiropas vides problēmas pārvērst par ekonomikas iespējām - atbildes uz šo jautājumu rastas Eiropas lielākajā ikgadējā vides politikas konferencē Zaļā nedēļa 2014, kas jūnija pirmajā nedēļā norisinājās Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Tomēr ar to nepietiek - nākt klajā ar idejām un uzrakstīt plānošanas dokumentus nav tas pats, kas videi draudzīgos nodomus īstenot, jo šķēršļus liek ne vien ražošanas industrijas, kam katras pārmaiņas saistās ar vērā ņemamiem ieguldījumiem, bet arī daļas sabiedrības "ierūsējusī" domāšana un bailes no pārmaiņām, norādīja Eiropas Komisijas (EK) vides komisārs Janess Potočniks.
Jānis Rozītis jau vairāk nekā 15 gadu strādā dabas aizsardzības organizācijā Pasaules Dabas fonds (PDF) un pēdējos četrus gadus ir organizācijas direktors. Viņš strādā valsts ilgtspējīgai attīstībai, kur vides jautājumi ir īpaši svarīga un neatņemama sastāvdaļa sabiedrības labklājības nodrošinājumam.
Vislielāko piesārņojumu Latvijā rada ikdienas komunālo pakalpojumu izmantošana, nevis, piemēram, transports, kā varētu likties, liecina Pasaules Dabas fonda pētījums par iedzīvotāju ietekmi uz vidi jeb tā dēvēto "oglekļa pēdas nospiedumu". Turklāt secināts, ka Latvija pavisam noteikti nav zaļākā valsts pasaulē, jo vidēji Latvijas iedzīvotāji krietni pārsniedz pasaulē pieļaujamo ietekmi uz klimatu, otrdien raksta laikraksts Diena.