Izglītības organizācija Junior Achievement Latvia izsludinājusi skolēnu pieteikšanos Līderu izglītības programmai, dodot iespēju ap 15 vidusskolēniem no visas Latvijas programmā attīstīt līderības prasmes pieredzējušu mentoru vadībā.
Vidusskolām jānodrošina minimālais skolēnu skaits 10.–12. klasē, ņemot vērā reģionālo iedalījumu, un jāsasniedz noteikti izglītības iestādes akreditācijas rezultāti un obligātais centralizēto eksāmenu (OBC) indekss, kas nedrīkst būt zemāks par 40%. Kritērijus pirmo reizi izvērtēs 2022. gada augustā. Nozarē strādājošie uzskata, ka šādi soļi atsijās daļu vidusskolu, iespējams, ka pamatoti.
Vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus ar dibinātāja atļauju. Vidusskolās un daļā reģiona valsts ģimnāziju, piesakoties mācībām 10. klasē, pietiek ar gada vērtējumu mācību priekšmetos, kas var tikt papildināts ar sarunu vai motivācijas vēstuli un arī testu klātienē vai tiešsaistē, toties Rīgas centra ģimnāzijās (arī tiem, kas vēlas mācīties šo skolu septītajā klasē) un vidusskolās vienotais matemātikas pārbaudījums ir klātienē. Lai tajā varētu piedalīties, pirms tam ir jāreģistrējas Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) tīmekļa vietnē vai skolu mājaslapās, norādot prioritārā secībā, kur vēlas mācīties, un no saraksta izvēloties kārtošanas vietu. Pārbaudījumam Rīgas valsts ģimnāzijās ir noteikta viena diena, proti, 29. maijs, galvaspilsētas vidusskolās – 10. jūnijs. Ja kādu iemeslu dēļ skolēns uz to nevar ierasties, otra iespēja viņam netiek dota. Izņēmums ir vidusskolas, kurās uz brīvajām vietām varēs pretendēt vēl augustā.
Jau pirms diviem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valsts sekretāru sanāksmē nāca klajā ar kvantitatīvajiem kritērijiem, kas būs jāievēro pašvaldību dibinātajām vidusskolām 10.–12. klašu posmā, lai varētu saņemt valsts finansējumu.
Rīgā 17 skolās vidusskolēnu skaits neatbilst minimāli noteiktajam, savukārt vēl 15 skolās pašvaldība jau plāno izmaiņas skolas darbībā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Šo kultūras un amatniecības salu Vērēmu pagasta Makašānos pirms teju 30 gadiem izveidojusi Lūcija Rancāne, bet nu to savās rokās pārņēmusi viņas meita Gundega. Arī vīrs – koktēlnieks Antons Rancāns – te joprojām māca skolēniem amatu prasmes. Taču, kā jau visās nelielajās vidusskolās, arī šeit valda neziņa par nākotni.