Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

Rita Apine

Vingrošanas dzimšana Latvijā

Vingrošana jeb ģimnastika Latvijā ienāca XIX gadsimta 20. un 30. gados. Viens no pirmajiem vingrošanas iedvesmotājiem bija jelgavnieks Aleksandrs Vahmuts (1805–1880), kurš 1831. gadā, kad pasaule no jauna atklāja Olimpu, visai negaidīti vāczemē iepazinās ar vācu vingrošanas tēva Fridriha Ludviga Jāna (1778–1852) radīto grandiozo kustību. Atgriezies Jelgavā, viņš atteicās no tiesībnieka amata, lai sevi pilnībā veltītu ģimnastikas mākslai un drīz vien pēc Jāna parauga izveidoja vingrošanas iestādi, klāt pievienojot arī dejas stundas. Simts gadu vēlāk pirmās brīvvalsts laikā viens no vadošajiem Latvijas meistariem bija Leopolds Sukki, kurš strauji pacēla vingrošanas latiņas līmeni.

Ar Latviju sirdī

2023. gada 4. jūlijā savās mājās Midlberijā (ASV) noslēdzās Latvijā dzimušā ārsta – traumatologa ortopēda Kristapa Keggi mūžs. Viņš bija ne tikai pasaulē pazīstams ķirurgs, bet arī mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā. Sportā Keggi pavadīja gandrīz visu mūžu, bija Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents, viņa meita piedalījās olimpiskajās spēlēs.

Ātriešanas sapņotājs un vientuļnieks

Karjeras pirmsākumos palicis aiz Jāņa Daliņa un Adalberta Bubenko muguras, ar trakiem soļošanas tempiem pazīstamais Ādolfs Liepaskalns pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās jau kļuva ātrāks par pasaules rekordistu Daliņu un pats uzrādīja labākus rezultātus par pasaules rekorda laikiem. Dvēselē būdams mākslinieks, viņš sportā pavadīja 25 sezonas, atstājot spilgtus ierakstus Latvijas soļošanas vēsturē.

Latvijas sporta ministrs

1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsums korekcijas ienesa ne tikai sabiedriski politiskajā, bet arī sporta dzīvē. Jau mēneša beigās ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks (1886–1941), kurš pats pirms tam divos termiņos bija ieņēmis premjera amatu un otro reizi to atstājis vien pirms nedaudz vairāk kā gada, deva savu "jā" vārdu pārņemt Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatus. Sporta ministra vadībā, kā viņu sauca populārais laikraksts Sporta pasaule, mūsu valsts lēnām pārvarēja provinciālismu un sāka ieņemt stabilu vietu uz Eiropas sporta skatuves.

Pirmā lielā sporta lēdija

XX gadsimta divdesmito gadu spilgtākā zvaigzne sportā Latvijā bija Elfrīda Karlsone. Pirmā lielā "sporta lēdija", teica organizācijas Strādnieku sports un sargs garīgais iedvesmotājs un idejiskā satura veidotājs Rainis. Viņas rezultātus vieglatlētikas disciplīnās, īpaši mešanas veidos, to gadu presē apzīmēja kā fenomenālus. Pasaules labākie rezultāti šķēpa mešanā un lodes grūšanā daudzos izraisīja sajūsmu.

Latvju laušanās izkapts

Februārī aprit 115 gadu, kopš pasaulē nāca grieķu-romiešu cīņas meistars Edvīns Bietags, kurš 1934. gadā kļuva par Eiropas meistarsacīkšu uzvarētāju, bet XI olimpiskajās spēlēs Berlīnē izcīnīja sudraba medaļas. Uz zeltīto kontinenta čempionātu rūjienietis aizbrauca par aizņemtiem līdzekļiem un viņam tika prognozēta lieliska karjera arī pēc sportošanas beigām, tomēr, kā jau daudziem, dzīvi smagi iedragāja padomju okupācija.

Namdaris uz velosipēda

Pirms pāris gadiem lielu ažiotāžu ieguva cīņa par tā dēvētā Marsa parka nosargāšanu. Marsa velotreka radīšanas galvenais iniciators bija riteņbraucējs, būvuzņēmējs, mecenāts un sporta biedrības Marss priekšnieks Evalds Vilsons (1873-1957), kurš savas dzīves laikā sniedza neatsveramu ieguldījumu riteņbraukšanas attīstībā Latvijā.

Mūsu pirmā olimpiskā čempione

"Man nebija sapnis kļūt slavenai, toties ļoti patika sports. Tur bija mani draugi, tā bija mana vide" - šie vārdi pieder pirmajai olimpiskajai čempionei Latvijas sporta vēsturē, šķēpmetējai Inesei Jaunzemei (1932-2011), kura 21. maijā atzīmētu savu 90. jubileju.

1300 sacensību galvgalī

14. februārī atzīmējām kādreizējās Latvijas rekordistes vieglatlētikā, sporta darbinieces, Latvijas izlases vecākās treneres, jaunatnes vieglatlētikas statistiķes, lielu starptautisku sacensību sekretariāta vadītājas, Maskavas olimpisko spēļu laukuma sekretāres Irmas Jaunzemes (1922-2019) simto dzimšanas dienu. Sava ilgā mūža laikā viņa rūpējās par rezultātu uzskaiti vairāk nekā 1300 sacensībās. Publikācijā izmantoti Irmas Jaunzemes privātā arhīva un Latvijas Sporta muzeja krājuma materiāli.