Tekstilmākslinieka Georga Barkāna darbi uzdod intriģējošu jautājumu, kur meklējama robeža starp iedvesmošanos no mākslas vēstures un postmodernu citēšanu
Kirila Ēča dzejā liriskais varonis mēdz būt sevī centrēts, uz savām emocijām fokusējies, laisks, bezatbildīgs un visādi citādi jauneklīgs, bet pats dzejolis nebūt nav ne dvēseles kliedziens, ne tikai ar sirds asinīm rakstīts
Nacionālā teātra iestudējuma Bastardi aktieriem
izdodas savos tēlos iepūst dzīvību un apaudzēt tos
ar individuālām, ticamām īpašībām, taču didaktikas
izrādē ir krietni par daudz
Dailes teātra jauniestudējums Nāve un meitene turpina teātra sākto nozieguma un soda tēmu vēl vienā variācijā, dodot iespēju Niklāvam Kurpniekam debitēt režisora ampluā
Marijas Luīzes Meļķes Gaudu dzejoļi ir drosmīgs krājums,
kas labi apzinās gan savu neērto vietu laikmetīgajā dzejā,
gan sērošanas neiederību mūsdienu dzīves noteikumos
Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā žūrija šogad lēmusi nominēt balvai četrus kandidātus: teātra kritiķi Ati Rozentālu, literatūras kritiķi Arvi Vigulu, kinokritiķi Elīnu Reiteri un operas kritiķi Laumu Mellēnu-Bartkeviču.
Tepat blakus notiekošais karš ir kā modinātājzvans, enerģijas palaidējs un komforta iztraucētājs. Režisori, izvēloties šo tēmu, to risina vairāk analītiski nekā emocionāli
Šī gada dzeja reaģē uz aktuālajiem notikumiem – vai tie būtu privāti vai globāli – tiešāk un asāk nekā proza, kura ietur laika vai nosacītības distanci
2025. gads Latvijas filmu nozarē ir piešķīris jaunu, daudz
iepriecinošāku nozīmi vārdam "plūdi" – tie var nozīmēt arī
daudzu balvu, kinoskatītāju un vērtīgu notikumu sabiezējumu
Vizuālās mākslas notikumu kopaina ir izplūdusi daudzos
nelielos pasākumos, kuros ir grūti atrast centrālo, kaut ko
tādu, kas būtiski atšķirtos no kopējās masas vai mainītu
kopējo virzību
Jaunā Rīgas teātra izrāde Ābeļziedi upē atdod godu zaķsaliešiem, nosaucot visas Zaķusalas mājas un tajās mītošo ģimeņu dzimtas vārdus. Izrādes veidotāji zudušo
salas godību dēvē par leiputriju un idilli