Melu tvertne: Ķibeles Lielbritānijā

Lielbritānijas valdība nav atradusi pierādījumus tam, ka Krievija ir iejaukusies karalistes demokrātiskajos procesos (1tv.ru)

To akcentē Ministru kabineta oficiālā atbilde uz parlamentārās komisijas ziņojumu, kura daļa ir veltīta tā saucamajiem Krievijas ietekmes draudiem Lielbritānijas iekšpolitikai.

Ziņojumā ar nosaukumu "Viltus ziņas" deputāti vairāk nekā piecdesmit punktos rakstīja ieteikumus iestādēm kā rīkoties ar "Maskavas informācijas agresiju". Piemēram, viņi ierosināja ieviest nodokli interneta kompānijām, lai meklētu viltotas ziņas tīmeklī ar iegūto naudu.

Bet, kā izriet no Ministru kabineta atbildes, nav atrasti pierādījumi deputātu apgalvojumiem.

Šeit jānorāda, ka Lielbritānijas valdība šādu apgalvojumu nav izteikusi, proti, tās rīcībā ir pierādījumi par Krievijas iejaukšanos, bet, ko izmanto arī 1tv.ru pārstāvji, ir piebilde, ka valdības rīcībā nav ziņu, ka šie centieni būtu vainagojušies panākumiem. 

"2017. gada novembrī premjerministre apsūdzēja Krievijas valsti par" ilgstošu kiberspiegošanas un iejaukšanās kampaņu", kas ietvēra iejaukšanos vēlēšanās un Dānijas Aizsardzības ministrijas un [Vācijas] Bundestāga sistēmu uzlaušanu. Kā atzīmēja Komiteja, premjerministre paziņoja, ka Krievija cenšas informāciju padarīt par ieroci, "izvietojot savas valsts plašsaziņas līdzekļu organizācijas, lai izplatītu viltus stāstus un nepatiesus fotoattēlus, mēģinot sēt nesaskaņas Rietumu valstu starpā un apdraudēt mūsu iestādes." Pēc uzbrukuma Solsberijā ar nervus paralizējošo vielu šā gada martā mēs nospriedām, ka Krievijas valsts ir izplatījusi vismaz 38 nepatiesas dezinformācijas stāstus par šo noziedzīgo darbību.

{{banner}}

Tomēr vēlamies atgādināt, ka valdība nav pieredzējusi pierādījumus, ka ārvalstu dalībnieki, tostarp Krievija, veiksmīgi izmanto dezinformāciju, lai ietekmētu Apvienotās Karalistes demokrātiskās procedūras. Bet mēs neesam pašapmierināti un valdība aktīvi sadarbojas ar partneriem, lai izstrādātu stabilu politiku, lai risinātu šo jautājumu ".

Teikts valdības atbildē par Komitejas izmeklēšanas rezultātiem. Ar tekstu angļu valodā var iepazīties šeit: Disinformation and 'fake news': Interim Report: Government Response to the Committee's Fifth Report

Šeit arī skatāms 1tv.ru ziņu sižets:

Brexit pretiniekus izdzenās gan policija, gan armija (fondsk.ru)

Ņemot vērā iespējamos nemierus, situācija Ziemeļīrijā un Skotijā var saasināties.

Rakstu krievu valodā var lasīt šeit: Противников выхода Британии из ЕС будут разгонять армия и полиция

Apvienotās Karalistes valdība neizslēdz nemierus, paaugstinātu noziedzību, jo īpaši zādzības un laupīšanas, pārtikas un zāļu deficītu, ja Brexit pretinieki uzsāks vardarbīgas akcijas. 

Tajā pašā laikā vispārējs pamatpreču cenu kāpums sakarā ar iespējamu ceļu un jūras ostas iespējamu blokādi var izraisīt plašāku iedzīvotāju grupu neapmierinātību.

Šāda dokumenta esamība, visticamāk, nav apstrīdama, taču, kā norāda viltus ziņu atmaskošanas portāls stopfake.org, no krievu valodā izplatītā raksta izlaistas būtiskas detaļas. Piemēram, ka šāda iespēja tiek paredzēta tikai gadījumā, ja netiek panāktas Brexit vienošanās. Tāpat, kā liecina britu mediju reportāžas, dokumentā uzsvērts, ka tā ir tikai viena no iespējām. 

Londonas policijai jau ir plāns apspiest ielu sacelšanos, kurā teikts, ka "joprojām pastāv iespēja iesaistīt armijas vienības", jo ārkārtas stāvoklis var ilgt sešus mēnešus, sākot no trim mēnešiem pirms Lielbritānijas galīgā izstāšanās no ES (2019. gada marts).

Komentējot šo informāciju, Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sajīds Džavids teica: "... Es nevēlos runāt par to, kas var un kas nevar notikt, bet es tikai saku, ka mēs gatavojamies dažādiem scenārijiem. Attiecīgajām struktūrvienībām jābūt gatavām uz jebko."

Situāciju var saasināt fakts, ka pēc izstāšanās no ES Apvienotā Karaliste nevarēs paļauties uz savu kolēģu palīdzību no Eiropas. Kontinentālās Eiropas valstu pilsoņi, kas atrodas valsts teritorijā, arī tiks atsaukti uz viņu dzimteni. Tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste zaudēs palīdzību no 750 tiesībaizsardzības darbiniekiem, kas norīkoti no dažādām ES valstīm.

Londona baidās, ka nestabilitāti pastiprinās situācija Ziemeļīrijā, un Skotija pieprasīs vēl lielāku autonomiju.