Ziņas latviešu valodā pārpublicētas, saglabājot oriģinālo avota rakstību un izteiksmes veidu. Rakstos netiek labota gramatika.
Vācijā jau trīs bērni miruši no masku nēsāšanas (brīvībasplatforma.lv)
2020. gada 28. septembrī, 6 gadus veca meitene no netālu no Šveinfurtes, braucot mājās, skolas autobusā bezsamaņā sabruka, jo likums nosaka valkāt mutes un deguna apvalku. Viņa noliecās pie blakus sēdošā skolēna, kurš sāka skaļi kliegt. Autobusa šoferis apstājās un ielika meiteni autobusa ejā un diemžēl atstāja meitenei masku un pa mobilo tālruni zvanīja 112. Otrām divām mirušajām meitenēm bija 13 gadi.
Šie apgalvojumi nav patiesi. Vācijas policija, kā ziņo Reuters, nav saskārusies ar nevienu šādu gadījumu. "Lūdzu, neticiet šādām #viltusziņam un nekādā gadījumā nedalāties ar tām," Facebook kontā rakstīja vācu policija.
Šādas ziņas arī nav parādījušās nevienā no lielākajiem Vācijas medijiem. Kā liecina viltus ziņas analīze, to izplata sazvērestības teoriju un klikšķu vākšanas biznesmeņu vietnes.
Vienu gadījumu pieminējis ārsta izglītību ieguvušais, sejas masku pretinieks Bodo Šifmanss. Tiesa gan, kad viņu iztaujā RTL žurnālists, viltus ziņu izplatītājs atzīstās, ka patiesībā neko par šo gadījumu nezina. Lai gan patiesi Minhenē, laikā kad Šifmanss izplatīja savus apgalvojumus, bija miris kāds sešus gadus vecs bērns, viņa nāve nav saistīta ar sejas masku valkāšanu. Šifmans reportierim atzīst, ka nezina neko par bērna iepriekšējo veselības stāvokli vai nāves iemesliem. Vienlaikus, kā norāda RTL, viņš turpina regulāri apgalvot, ka bērni zaudē samaņu, valkājot sejas maskas, lai gan nedz bērnu vecāki, nedz skolas, nedz policija, nedz pašvaldība, nedz mediķi nav ziņojuši par šādiem gadījumiem.
{{banner}}
Bērni dēļ masku nēsāšanas ir miruši arī ASV un Ķīnā.
Viltus ziņu pārbaudes vietne Snopes norāda, ka fakts par divu zēnu nāvi Ķīnā ir patiesība. Tomēr nav pieejama informācija, kas liecinātu par to, ka pie zēnu nāves ir vainojamas sejas maskas. Viltus ziņu izplatītāji šos gadījumus izmanto, lai saviem vēstījumiem piešķirtu uzticamības auru. Proti, propaganda un meli bieži vien tiek sasaistīti ar patiesiem, bet grūti pārbaudāmiem notikumiem, lai neuzmanīgam faktu pārbaudītajam radītu šķietamu uzticamību.
Ātrā palīdzība pienāca un tikai pēc tam novilka masku un nekavējoties pieslēdza bērnam mākslīgo skābekli un nogādāja slimnīcā. Par notikušo tika informēti vecāki, kuri ieradās neilgi vēlāk un sēdēja pie bērna gultas un gaidīja, kad bērns atkal pamodīsies. Bērns tajā vakarā nomira, neatguvis samaņu.
Šeit informācija tiek pasniegta pēc iespējas manipulatīvā formā, lai lasītājs zaudētu interesi par faktiem un potenciālajām loģiskas kļūdām tekstā, tā vietā reaģējot emocionāli uz smagu un traģisku notikumu.
Ārstējošais ārsts vēlāk noskaidroja pie mirušā bērniņa ģimenes ārsta, ka viņam nebija iepriekšēju slimību. Vecāki tika informēti, ka nāves cēlonis ir “saindēšanās ar CO2”. Ārsts to klasificēja kā “nedabisku nāves cēloni”.
Šis apgalvojums nav patiesībā. Bērns miris no kādas slimības, kas nav saistīta nedz ar sejas maskām, nedz jauno koronavīrusu.
Pēc tam tiek veikta otra bērna autopsija tiesu medicīnā.
Kā skaidroja piederīgie jau no rīta meitene vairs negribēja braukt ar autobusu uz skolu, jo viņai ar masku vienmēr bija jutusies slikti un viņai bija grūtības elpot. Viņa vairākas dienas iepriekš ziņoja, ka redzēja „mirgojošus attēlus”, taču viņai nekad neļāva noņemt masku.
Pirmās klases skolnieks sūdzējās par maskas blakusparādībām jau pēc pirmās skolas nedēļas. Pirms skolas sākšanas vecāki nopirka meitenei īpaši “glītu” mutes un deguna apvalku, jo tas bija jāvalkā stundās un fizkultūras nodarbībās!
Papīra vai auduma maskām nav šādu blakus parādību. Tās ir pārāk plānas un brīvas, lai radītu skābekļa trūkumu vai izraisītu saindēšanos ar izelpoto ogļskābo gāzi, raksta BBC.
Lai noskaidrotu, vai Latvijā ir bijuši gadījumi, kad kāds ir sudzējies par veselības problēmām, ko rada sejas maskas, Diena.lv sazinājās ar Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas komunikācijas nodaļas vadītāju Janitu Veinbergu.
"Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā pacientu ar veselības sarežģījumiem masku valkāšanas dēļ nav bijis. Tāpat nav pierādījumu, ka sejas aizsegi šādus veselības apdraudējumus radītu – visbiežāk tās ir dažādas sazvērestību teorijas, kuru mērķis – radīt lieku papildus satraukumu cilvēkos," norāda slimnīcas pārstāve.
"Kā pierādījumu varam minēt savus izcilos ārstus, kuriem masku valkāšana ne tikai šogad, bet ikdienā ir absolūti pieņemama un saprotama prasība. Ārsts var pavadīt operācijas zālē pat 11 stundas, lietojot ne tikai sejas masku, bet arī brilles, īpašu operācijas zāles apģērbu un nekādi veselības apdraudējumi nav novēroti!" skaidro Veinberga, piebilstot, ka ārsti nezaudē spējas veikt darbu, viņa piebilst, ka maskas mediķiem gan prasa nelielu laiku, lai pie tām pierastu. "Protams, jaunie ārsti atzīst, ka paiet zināms laika sprīdis, kamēr pie maskas pierod un to sāk uztvert kā pašsaprotamu."
"Tāpat – mūsu slimnīcā ir obligāta prasība lietot sejas masku, kad pacients ierodas uz vizīti vai izmeklējumu. Šie cilvēki jau ir ar kādu saslimšanu, kādām veselības problēmām – nereti viņi izjūt sāpes, cieš – tomēr – apzinoties riskus, maskas lieto. Un šie cilvēki pie mums nepiedzīvo kādu strauju veselības pasliktināšanos vien tādēļ, ka stundu pavadījuši sejas maskā. Ja jau saslimis cilvēks to viegli pārdzīvo, tad veselam cilvēkam uzlikt masku uz 15 -20 minūtēm veikalā vai sabiedriskajā transportā nevajadzētu būt problēmai vispār," saka slimnīcas komunikācijas daļas pārstāve.
REDAKCIJAS KOMENTĀRS:
Raivis Vilūns, laikraksta Diena žurnālists
Kā liecina fakti, vairums informācijas, kas ir šajā viltus ziņā ir bīstami un nekaunīgi meli, ko izplata bezatbildīgi klikšķu mednieki, lai piesaistītu uzmanību savām vietnēm, biznesa un politikas projektiem.
Šī ziņa izmanto vecāku un sabiedrības kopējās bažas par gados jaunākajiem, lai sakāpinātu interesi par savu vietni, ko tad vēlāk var izmantot dažādu mērķu sasniegšanai. Bērnu pieminēšana traģiskā kontekstā ir klasisks melu ziņu izplatītāju paņēmiens.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.
