Pirmajās dzīves nedēļās abi mazuļi kopā ar mammu uzturējās voljera nomaļākā daļā, kur vairāk laika pavadīja atpūšoties un kārtīgi barojoties ar mātes pienu. Alnēnu mamma Mildiņa ļoti rūpīgi gādāja par mazuļiem, tos ne tikai pabarojot, bet arī apčubinot.
Alnēnu tēvs ir alnis Jussis, kas Līgatnes dabas takās ieradās no Somijas Ahtari zooloģiskā dārza 2016. gada februārī, kad tas bija nepilnu gadu vecs. Abi alnēni ir Jussi pirmie pēcnācēji.
Kamēr abi alnēni ir vēl diezgan neveikli uz garajām kājām, aļņu tēvs Jussi dzīvo atsevišķi, blakus voljerā, lai netraucētu mātes un mazuļu mierīgo dienas ritmu. Kad mazuļi jau bija kļuvuši diezgan spēcīgi un sāka doties mātei līdzi pastaigās, aļņu mamma Mildiņa savus bērnus aizveda atrādīt arī Jussim.
Šobrīd abi mazuļi ir gandrīz mēnesi veci, izauguši lielāki un kļuvuši spēcīgāki, tāpēc labprāt kopā ar mammu dodas garākās pastaigās pa voljeru. Abi alnēni ir ļoti kustīgi, ziņkārīgi, abi kopā rotaļājas un dodas izpētīt voljera vēl neapgūtās teritorijas. Šis ir laiks, kad alnēni ir labi apskatāmi Līgatnes dabas taku apmeklētājiem, jo kopā ar mammu Mildiņu bieži uzturas pastaigu takas tuvumā.
Interesanti:
- Aļņu govīm visbiežāk dzimst viens teliņš, bet reizēm divi vai pat trīs.
- Parasti aļņiem mazuļi dzimst aprīļa beigās – maijā.
- Aļņu mazuļu apmatojums ir košā, rūsgani brūnā krāsā. Atšķirībā no stirnu un staltbriežu mazuļiem, aļņu mazuļiem uz muguriņas nav baltas krāsas plankumiņu. Līdz rudenim mazuļu apmatojums kļūst pelēcīgs, līdzīgs kā pieaugušiem dzīvniekiem.
- Aļņu mātes sargā savus mazuļus, un var kļūt agresīvas, īpaši, ja cilvēks iegadās starp māti un mazuli.
- Aļņu mazuļi dažāda veida barību sāk pamēģināt jau dažu dienu vecumā, tomēr mātes pienu zīž vēl līdz 7-8 mēnešu vecumam.
- Aļņu tēvi nepiedalās mazuļu aprūpē un audzināšanā.