Kas bija impulss blogam?
Tas sākās kā neliels joks ar bērnības draugu. Pirms Ziemassvētkiem izteicos, ka varētu gadu iztikt bez iepirkšanās. Šī joka nopietnību sāku aptvert trešajā dienā pēc bloga publiskošanas – tam bija jau 1000 sekotāju. Tomēr uz šo soli esmu gājusi pamazām, varbūt pat neapzināti.
Viss sākās ar maģistra darbu par ekodizainu, turpinājās ar biznesa projektiem, kas popularizē videi draudzīgas vērtības, un garīgajiem meklējumiem. Šobrīd turpinās, pētot cilvēku vērtības un sociāli atbildīgu dizainu un sistēmas doktorantūras līmenī. Tas ir kā eksperiments pašai par sevi – cik tālu esmu gatava iet, no kā atsacīties, lai dzīvotu videi draudzīgāk, bet saglabātu dzīves kvalitāti. Tikai tagad sāku apzināties savas robežas, piemēram, to, ka nebūšu hipijs, netaisīšu krūžu paliktņus no T krekliem vai šampūnu pati, bet vēlos dzīvot vidē pēc zero waste principiem. Aiziet uz veikalu ar savu burciņu pēc šampūna, makaroniem vai krējuma.
Aizvien biežāk dzird par cilvēku aizraušanos ar minimālismu. Par ko tas liecina?
Par pakāpenisku vērtību maiņu sabiedrībā. Par to liecina arī zinātniskie pētījumi vērtību sistēmu jomā un cilvēces attīstībā, kas norāda, ka gan katra indivīda dzīvē, gan sabiedrībai kopumā vajag iziet cauri materiālajam periodam, lai saprastu, ka materiālās vērtības nav tik svarīgas, un uzmanību sākt fokusēt uz citām lietām.
Tagad "jaunās ēras" cilvēku pasaulē ir aptuveni 5%.
Latvijā varētu būt mazāk, bet zinātniskie pētījumi rāda, ka, sasniedzot 10% robežu, pārējā sabiedrība sāks kopēt šīs grupas darbības. Tas arī ir izskaidrojums, kāpēc ir kultūras un sabiedrības, kurās šīs vērtības ir jau dziļāk iesakņojušās, piemēram, Dānijā, Zviedrijā vai Norvēģijā. Latvijā liela daļa iedzīvotāju diemžēl ir minimālisti ekonomiskās situācijas dēļ.
Kas bija sarežģītākais izaicinājums? Un no kā negrasies atteikties?
Pārtikas produktu iepirkšanas ieradumu maiņa. Lai tos nomainītu, pagāja trīs mēneši. Testējot limitus, biju uzlikusi budžetu – 150 eiro mēnesī, kas iekļāva izdevumus par ēšanu, meditācijas nodarbības, transportu. To gan vairs nevēlētos atkārtot, jo sapratu, ka man tomēr nepatīk tik daudz domāt par materiālām lietām un naudu, bet tas bija labs treniņš, kas iemācīja iepirkties daudz ekonomiskāk un samazināt izmaksas arī turpmāk. Galvenā panākumu atslēga ir nepirkt pusfabrikātus un, piemēram, cepumus cept pašai.
Sevi pieradināju pie "21 vienības komplekta" garderobē, proti, izvēlējos 21 lietu, tajā skaitā ziemas šalles un zābakus, auskarus, somas, kurus valkāšu vienu mēnesi. Tas ne tikai saīsināja laiku, izvēloties apģērbu no rītiem, bet arī pierādīja to, ka var mēnesi nostaigāt ar trim krekliņiem un divām džinsām un citu lietu man nepietrūkst.
Tomēr es nekļūšu hipijs un neatteikšos, piemēram, no pārtikas produktiem par katru cenu. Kosmētiku vai mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļus netaisīšu pati un nedarīšu tādas lietas, kas samazinātu manu dzīves kvalitāti, kas bieži vien saistās arī ar materiālām lietām – mājokli, elektrību un citām. Dzīvoju modernā pasaulē un ļoti labi iekļaujos tajā. Lai arī meklēju videi draudzīgus risinājumus ikvienā solī, man patīk arī jaunākās tehnoloģijas, mīlu ceļot, vienmēr kaut ko mācīties un baudīt dzīvi. Bieži vien tam aiziet vislielākās summas, bet tās nav lietas – tās ir emocijas, zināšanas un pieredze, kas paliks atmiņā visu dzīvi. Par jaunas kleitas ilgtspējību to nevarētu teikt. Šogad man svarīgi ir krāt mirkļus, nevis lietas.
Raksturo piedzīvotās emocijas – kādai kultūršoka līknei jābūt gatavam, ikdienā mainot paradumus?
No sākuma būs eiforija un milzīga apņēmība, tad apmulsums, pēc tam sekos depresijas un domas par to, kam tas vajadzīgs, bet galu galā iestāsies miers. Lai arī pagājuši tikai pāris mēneši, sajūtu buķete ir krāšņa. Visu mūžu savā ziņā esmu bijusi minimāliste, bet pēdējos gados nekad nav bijis jādomā, piemēram, par drēbēm. Vienmēr taču varēja ieiet veikalā! Teikšu godīgi, ik pa laikam uznāk depresija, ka nav ko vilkt mugurā, bet tā ir tipiska sieviešu slimība. Viss atkarīgs no tā, kur raidām savu enerģiju un domas.
Esmu iemācījusies arī pieņemt dāvanas, kas pirms tam droši vien būtu zem manas pašcieņas.
Piemēram, ūdens kannu, kuru man atdeva kāda bloga sekotāja. Tas bija tik mīļi, jo mana ūdens kanna izdomāja izdegt. Tādas vienkāršas un cilvēciskas lietas. Tagad manā dzīvē ir vairāk patiesa prieka. Ir uzlabojušās attiecības ar visiem – ar ģimeni, kolēģiem un draugiem! Tas ir tas lielākais ieguvums. Un tas ir tāpēc, ka tiek veltīta lielāka uzmanība.
Ārkārtīgi bieži vēlreiz un vēlreiz sanāk pārvērtēt visus lēmumus savā dzīvē, ieradumus, domu celiņus. Pēc dabas esmu ļoti mainīga būtne un dzīvi varētu sadalīt pāris mēnešu periodos, kuri iet uz riņķi vien, tāpēc šis gads, šķiet, man iemācīs pacietību, konsekvenci un palīdzēs izvērtēt to, kas man patiešām ir svarīgi un ko vēlos izdarīt. Apņemšanās atsacīties no materiālām vērtībām mani trenē un palīdz īstenot pacietību arī citās dzīves jomās.
Ko ieteiktu citiem pamēģināt savā dienaskārtībā, negaidot 1. janvāri?
Nav jāgaida 1. janvāris, lai mainītu dzīvi un sāktu gadu, piemēram, bez iepirkšanās vai pamazām pārietu uz zero waste saimniecību. Jebkurā gadījumā tas ir pakāpenisks process un radikālas pārmaiņas parasti noved pie vēl sliktākām sekām. Labāk lēnām un pakāpeniski.
Iesaku sākt eksperimentu ar sevis novērošanu, mēģinot saprast sevi un savus ieradumus. Kāpēc pērku šo lietu? Cik bieži pērku? Kāds ir tā iepakojums? Ja mājās nav atkritumu šķirošanas iespējas, var iekārtot divas atkritumu kastes un sadalīt bioloģiskos un pārējos atkritumus, lai novērotu, cik bieži tiek iznesta miskaste. Var pamēģināt neiepirkties kaut tikai mēnesi, lai paskatītos, kādas ir izjūtas un pārdomas. Tas varētu būt diezgan interesants pētījums.
Ja ir kāds, kas vēlas radikālākas pārmaiņas, var salikt visas savas mantas kastēs un pamazām ārā vilkt tās, kas patiešām nepieciešamas. Aptuveni trīs nedēļās būs skaidrs, kuras ir tās lietas dzīvē, kas patiesībā ir nepieciešamas.
Bet lielākais ieguvums no tā, ka ir mazāk mantu, līdz ar to arī mazāk putekļu, ir daudz brīvāka galva, vairāk laika un lielāks prieks par mazām lietām. Domas vairs nav fokusētas uz materiālo pasauli, bet gan novirzītas tur, kur tiek radītas emocijas – uz attiecībām, hobijiem, kaut vai grāmatu lasīšanai.
Humpals
Mordo
ekstrēmisms