Nav ražošanas jaudu
Līga Auziņa par eksportu vēl tikai domā, lai gan plāni tirgot Moshmosh apģērbus arī ārzemēs ir cieši ierakstīti viņas virtuālajā biznesa plānā: «Tirgi varētu būt arī citur Baltijā un Ziemeļvalstīs. Tomēr Krievija un Japāna prioritāšu saraksta augšgalā ir tāpēc, ka šajās valstīs man dzīvo radinieki, draugi un paziņas. Es uzskatu, ka tas ir vienkāršākais veids, kā sākt tirgot savu preci svešā valstī, - atrast tur uzticības personu, kas palīdzētu ar tirgotāju atrašanu un šad tad varbūt pieskatītu, kā bizness attīstās. Apmaksāt šādu pakalpojumu ir lētāk nekā pašai dzīties reizi nedēļā, savukārt pazīšanās un radniecība dod tādu kā uzticamības garantu, kas iztrūktu, pieņemot darbā svešu cilvēku,» Līga skaidro.
Tiesa gan, ražošanas kapacitātes, lai sekmīgi sāktu eksportēt, šobrīd viņai vēl nav: «Es tikko vienojos ar vēl vienu šuvēju, lai apmierinātu pieprasījumu tepat Latvijā. Ir lietas, kuras kavējas un nav paveiktas vēl kopš vasaras, ir ļoti grūti tikt galā. Šādi skrienot, rodas juceklis un gadās misēkļi, piemēram, džemperiem tiek piešūtas nepareizās piedurknes. Lai sekmīgi ar to visu tiktu galā un vēl eksportētu, man vajadzētu kādas piecas šuvējas. Bet tas atkal ir jautājums par investīcijām, jo ražošanas apjoma palielināšana atkal prasa ievērojamus naudas līdzekļus, kurus atpakaļ dabūt izdosies tikai pēc 3-6 mēnešiem Latvijas mazumtirdzniecības specifikas dēļ.»