Skolas līdzīpašniece Kristiāna Kalniņa stāsta, ka telpas skolai remontējuši paši: «Pašlaik vēl nav līdz galam iekārtota treniņu telpa, tur plānojam izveidot arī nelielu ierakstu studiju. Savukārt mācību telpā gan viss ir savās vietās.»
Rīgas dīdžeju skolu Kristiāna nodibināja kopā ar Kasparu Dabru. Abi ar mūzikas spēlēšanu nodarbojas jau sen, Kristiānai kopā ar kolēģi no DJ apvienības Crystral Sound System Antru Balodi Rīga Radio ēterā ir raidījums Stereosala, savukārt Kaspars spēlē mūziku Rīgas naktsklubos.
Spaisa vietā mūzika
Skolu dīdžeji ir nodibinājuši, lai apmācītu jauniešus un citus interesentus dīdžejošanā. Dīdžejam nav obligāti jābūt naudu pelnošam profesionālim, tas var būt jauks, muzikāls, attīstošs un izziņas pilns hobijs. «Man ir daudz paziņu, kas nemaz nemēģina ar dīdžejošanu pelnīt lielo naudu, bet gan dara to prieka pēc. Mājās viņiem ir aparatūra, ar ko muzicēt, varbūt uzspēlē draugu ballītēs. Jauniešiem tā varētu būt laba alternatīva dažādām ielas draņķībām, tai pašai nelaimīgajai spaisiņa pīpēšanai. Mūzika atver jaunu pasauli un izdara to bez narkotikām,» stāsta Kaspars Dabra.
Pirmais svarīgais notikums Rīgas DJ skolā būs atklāšanas pasākums, kas notiks šovakar. Nākamais solis - līdz aprīļa beigām jānokomplektē pirmā studentu grupa. «Īstenībā jau arī šis darbiņš gandrīz ir paveikts, ir palikusi viena vai divas brīvas vietas. Pirmie, kas pieteiksies, saņems atlaidi. Visvieglāk mūs ir atrast internetā - lapā Facebook.com/rigasdjskola vai arī Rigasdjskola.lv,» teic Kristiāna. Viņa atklāj, ka viena akadēmiskā mācībstunda skolā interesentiem maksās 10 eiro, viena nodarbība - 20 eiro.
DJ dodas izsaukumā
Skolas pasniedzēji būs pieredzējuši Latvijas klubu, radio un festivālu dīdžeji, nodarbībās tiks piesaistīti kolēģi arī no ārzemēm. Skolas studentiem kursa noslēgumā paredzēta arī publiskā prakse. «Projekta misija ir kvalitatīvi izglītot jaunu Latvijas dīdžeju paaudzi, un, lai to izdarītu, mēs izmantosim pašas jaunākās un modernākās iekārtas, programmatūru un aprīkojumu,» izrādot skaņas iekārtas un miksēšanas pultis, stāsta Kristiāna.
Viņa ir vairāk skolas vīzijas radītāja un dibinātāja, savukārt ar pasniegšanu nodarbosies Kaspars. Kristiāna stāsta par nākotnes plāniem: bez grupu nodarbībām būs arī radošās darbnīcas, lekcijas, ko lasīs atzīti dīdžeji, būs bērnu nometnes pavasara, vasaras un rudens brīvlaika periodā. «Mēs, protams, plānojam turpināt arī paši spēlēt pasākumos, klāt vēl nāks iespēja iznomāt apskaņošanas aparatūru, varam droši braukt uz korporatīvajiem pasākumiem un biroja ballītes gaisotnē mācīt, ko tas nozīmē.»
Žužū apgāž spaini
Balti izkrāsotajās telpās tiešām viss ir savās vietās un kārtībā. Uz grīdas krēmkrāsas paklājs, ērti, lieli sēžamdīvāni, mūzikas aparatūra salikta uz baltiem IKEA riteņskapīšiem. Galdiem ir maināms augstums - lai pie tiem būtu ērti darboties, kājās stāvot. «Mēbeles sūtījām no Lietuvas IKEA, mums iepatikās izskats.» Savukārt piparmētru tēja tiek pasniegta stikla «graņonkās», kas esot iepirktas Rito veikalā. Pa 50 kvadrātmetru lielo telpu šņurkstēdams rosās melns franču buldogs, pie sienas istabas galā pēdējos krāsas vilcienus lielam skolas logo gleznojumam velta māksliniece Patrīcija Brekte.
Otrs firmas līdzīpašnieks Kaspars stāsta par mācību procesu - audzēkņus plānots sadalīt grupās, katrā pa pieci. Lai interesanti būtu gan pilnīgiem iesācējiem, gan tādiem, kas vēlas papildināt savas zināšanas kādā specifiskā dīdžejošanas mākā, piemēram, vinila plašu skrečošanā vai savu skaņdarbu jaunradē.
«Mēs arī gribam doties uz skolām, taisīt tādas kā viesstundas, stāstīt jauniešiem un rādīt, kā izskatās pults, kā notiek miksēšana, kas no tā visa var sanākt. Spēlēt viņiem mūzikas nodarbībās mūziku. Es domāju, ka tas varētu būt tāds win-win mārketings, kurā iegūst arī tie, kas pakalpojumu nepirks, savukārt mums tā ir iespēja uzrunāt cilvēkus tajā vecumā, kad viņus šādas prasmes varētu interesēt visvairāk,» stāsta Kaspars.
Piepeši suns apgāž krāsas spaini, sākas neliela vietēja mēroga panika, kas pāraug pārdomātā rosībā. Patrīcija ar špakteli kasa krāsu atpakaļ spainītī, Kristiāna audzina suni un meklē papīra dvieļus. Visiem ir prieks, ka kataklizma nav notikusi uz paklāja.
Dīdžeja un mūzikas žurnālista Ulda Rudaka komentārs:
Protams, dīdžeju lietas daudziem šķiet ļoti saistošas, sevišķi jau jaunībā. Katrs vēro šo cilvēku, kurš spēlē kā dīdžejs, un, ja interesē mūzika, noteikti ir bijusi vēlme būt viņa vietā. Mūsdienās daudzi to arī cenšas iemācīties.
Man ir liels prieks, ka šie uzņēmēji ir iegādājušies ļoti daudz dažādu aparatūru – gan vinila plašu atskaņotājus, gan arī kompaktdisku iekārtas, miksēšanas pultis. Tas palīdzēs salauzt priekšstatu, ka dīdžejs vienkārši noliek uz galda datoru, nospiež pogu Play un maina dziesmas. Jo tas patiesībā ir skumji, ka mūsdienās uzskata – cilvēks, kam datorā ir atbilstoša aplikācija, momentā kļūst par dīdžeju. Šī skola cilvēkiem iemācīs, šī māksla nav bakstīšanās pa datoru, tā ir telpiska un plaša un tajā ir gan instrumentālā, gan muzikālā dimensija.
Muzikālās dimensijas pamatā ir izziņas process, savukārt instrumentālo dimensiju iemieso iemaņas un iedvesma. Runājot par biznesa aspektiem – tas ir atkarīgs no pašiem uzņēmējiem, cik labi viņiem izdosies šo konceptu pārdot, uzrunāt audzēkņus.