DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka DP lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts 2011.gada 30.septembrī pēc Krimināllikuma (KL) 84.panta 2.daļas - par normatīvo aktu tīšu pārkāpšanu, kuru regulē ANO Drošības padomes, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju darbību Latvijā, kā arī pēc KL 237.1.panta - par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu un pēc Krimināllikuma 233.panta 2.daļas - par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas un spridzināšanas ietaises glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.
Uz vairākām ārvalstīm ir nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi, tostarp uz Moldovu un Armēniju. Tāpat notiekot sadarbība ar Moldovas tiesībaizsardzības iestādēm.
Šobrīd kriminālprocesā aizdomās turētā statuss ir piemērots vienai personai, kurai ir piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, apliecināja DP pārstāve. Plašāka informācija par izmeklēšanas gaitu netiek sniegta.
Kā ziņots, Moldovas armija 2011.gada septembrī pārdeva 60 tonnas novecojuša bruņojuma Latvijas kompānijai "Latspeceksports". Bruņojums ar lidmašīnu "Il-76" no Moldovas izvests divos reisos 13.septembrī un 14.septembrī, kas veikti no Merkulešti lidostas.
Moldovas aizsardzības ministrs Aleksandrs Žosans pavēstījis, ka kravā ietilpa artilērijas un pretraķešu sistēmas, kas ir novecojušas un tiek norakstītas.
Sākotnēji izskanēja neskaidras ziņas par bruņojuma galamērķi, līdz Moldovas amatpersonas apstiprināja, ka bruņojums nogādāts Armēnijā, kas savukārt noliedza ieroču iegādi no Moldovas.
Tikmēr Moldovas mediji rakstīja, ka pārdotais bruņojums nebūt nav novecojis, bet gluži pretēji - veidoja vienu no vērtīgākajiem Moldovas armijas īpašumiem.
Pārdotajā kravā ietilpa dažādu raķešu kompleksi, tūkstošiem raķešu, kā arī reaktīvo prettanku raķešu mobilās palaišanas iekārtas.
Aprīļa pirmajā pusē Moldovas parlamenta izmeklēšanas komisija secinājusi, ka neskaidrajā Moldovas ieroču pārdošanas darījumā Armēnijai, ko veicis Latvijas uzņēmums "Latspeceksports", pieļauti vairāki pārkāpumi, vēstīja "Moldnews".
Parlamenta izmeklēšanas komisija secinājusi, ka pērn rudenī notikušais un plašu skandālu izraisījušais darījums veikts bez valdības atļaujas un apšaubāmos apstākļos.
Izmeklēšanas komisijas vadītājs Jurijs Balbočans norādīja, ka Moldovas premjerministrs Vladimirs Filats, kā paraksts atrodams uz darījuma dokumentiem, par to neko nav zinājis.
Izmeklēšanā apstiprinājies, ka Armēnijas aviokompānijas "Aikavia" lidmašīnu "IL-76" nofraktēja Latvijas kompānija "Latspeceksports", lai Moldovas ieroču kravu nosūtītu uz Armēniju un Ukrainu, pamatojoties uz līgumiem, kas saskaņoti un parakstīti 2011.gada 23.augustā.
Ukrainas puse izsniegusi pilnvaru Latvijas kompānijai veikt ieroču pārvešanu, bet Armēnijas Aizsardzības ministrija attiecīgu atļauju izsniegusi Seišelu salās reģistrētai kompānijai "Mosston Engineering Ltd".
Sarunu gaitā starp Moldovas aizsardzības struktūrām un "Latspeceksports" atklājies, ka no Latvijas puses darījumā piedalījušās personas, kas nestrādā šajā kompānijā un kurām "Latspeceksports" direktors Ivo Antons izsniedzis pilnvaras veikt šādus darījumus, kā arī parakstīt līgumus.
Pašu līgumu parakstīja Moldovas ieroču pārdošanas īpašā komisija un Ārlietu ministrijas NATO sadarbības nodaļas vadītāja Mariana Roibu klātbūtnē, taču līguma parakstīšanā neviens valdības pilnvarotais pārstāvis nav piedalījies.
Turklāt raķešu sistēmu un artilērijas lādiņu pārvešana uz Merkulešti lidostu veikta ar civilām kravas automašīnām bez atbilstošām atļaujām, teikts izmeklēšanas slēdzienā.
Tomēr izmeklēšanas komisija secinājusi, ka neviens Moldovas ierēdnis nav vainīgs ieroču pārdošanā konfliktā iesaistītai pusei apšaubāmos apstākļos, kā to apgalvo Azerbaidžāna.
Moldovas parlamenta Izmeklēšanas komisija iesaka lietas materiālus nodot izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrā, lai noskaidrotu vainīgos pieļautajos pārkāpumos.
Kā laikrakstam pavēstīja avoti Moldovas parlamenta Nacionālās drošības komitejā, bruņojuma pārdošanas līguma vērtība veido 38 miljonus leju (1,66 miljonus latu).
Savukārt pēc ieroču ekspertu aprēķiniem, atšķirība starp līguma summu un pārdotā bruņojuma reālo tirgus vērtību ir vismaz pieci miljoni ASV dolāru (2,61 miljons latu).
Tikmēr neapmierinātību par iespējamo ieroču pārdošanu Armēnijai paudusi Azerbaidžāna, pieprasot paskaidrojumus no Moldovas.
Deviņdesmitajos gados sabrūkot Padomju Savienībai, starp Armēniju un Azerbaidžānu izcēlās asiņains karš par Azerbaidžānas teritorijā ietilpstošo Kalnu Karabahu, kurā vairums iedzīvotāju ir armēņi.
Šajā karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un Kalnu Karabahu savā varā pārņēma Erevānas atbalstītie armēņu separātisti.
Gar pamiera līniju, kas kopš 1994.gada kara šķir pretējās puses, regulāri notiek armēņu un azerbaidžāņu spēku savstarpējas sadursmes, kurās šogad krituši jau 18 karavīri.
Abas puses regulāri apsūdz viena otru pamiera līnijas pārkāpšanā.
Azerbaidžāna ir draudējusi ar spēku atgūt Karabahu, ja miera sarunām nebūs apmierinošu rezultātu, bet Armēnija brīdinājusi par prettriecienu, ja Baku sāks jebkāda veida militāras darbības.
Azerbaidžāna pieprasījusi ieviest sankcijas pret Latvijas uzņēmumu "Latspeceksports", kas iesaistīts Moldovas norakstītā armijas bruņojuma pārdošanas darījumā Armēnijai.
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis, ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja nevienam Latvijas uzņēmumam nav izsniegusi licenci stratēģiskas nozīmes preču eksportam uz vai caur Moldovu vai uz vai caur Armēniju.
Stratēģiskas nozīmes kontroles komitejā nav saņemts neviens Latvijā reģistrēta uzņēmuma pieteikums licences saņemšanai militāra rakstura preču nosūtīšanai uz Armēniju.
Pēc "Firmas.lv" datiem, patlaban 100% "Latspeceksports" kapitāldaļu pieder Ivo Antonam. Uzņēmuma nodarbošanās minēta tiesību aizsardzība, drošība, glābšana, ieroči, ieroču un munīcijas ražošana, sprāgstvielu ražošana un citi.
Aģentūra LETA sazinājās ar uzņēmumu, taču tā vadības komentāru neizdevās iegūt.