Vaškeviča pārstāve Jeļena Kvjatkovska aģentūru LETA informēja, ka klients joprojām atrodas stacionārā Austrijā. Advokāte neesot pilnvarota izpaust Vaškeviča viedokli par Augstākās tiesas lēmumu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu personas izdošana Latvijai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts notiek, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras pieņemtu lēmumu par Eiropas apcietinājuma ordera (Eiropas apcietinājuma lēmums) izdošanu. Saskaņā ar likumu procesa virzītājs vai tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.
Ģenerālprokuratūra ierosinājumu izskata desmit dienu laikā. Ja ir zināma pieprasītās personas atrašanās vieta, Ģenerālprokuratūra Eiropas apcietinājuma lēmumu nosūta attiecīgās ES dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ja pieprasītās personas atrašanās vieta nav zināma, Ģenerālprokuratūra Eiropas apcietinājuma lēmuma kopiju nosūta Valsts policijai personas starptautiskās meklēšanas nodrošināšanai.
Patlaban tiesībsargājošās iestādes nekomentē, vai sākušas meklēt Vaškeviču. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūru LETA informēja, ka komentāri par prokuratūras rīcību patlaban netiks sniegti. Arī Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis pagaidām nekomentēja, vai policija ir saņēmusi oficiālu lūgumu par Vaškeviča meklēšanu.
Prokurors Arvis Miglāns pagājušā pirmdien, 20.janvārī, pēc Augstākās tiesas sēdes žurnālistiem atturējās komentēt, vai, pēc prokuratūras domām, Vaškevičs tiešām atrodas Austrijā, kā to apgalvo aizstāvība.
Ja apstiprināsies, ka Vaškevičs tiešām atrodas Austrijā, par viņa izdošanu būs jālemj šīs valsts institūcijām. Kamēr datubāzēs nav izdarītas attiecīgas atzīmes un pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums, Vaškevičs "teorētiski" varot izbraukt no Austrijas, toreiz norādīja prokurors.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) 20.janvārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu grozīt drošības līdzekli uz apcietinājumu kukuļdošanā apsūdzētajam Vaškevičam.
Pērn decembrī apgabaltiesa nolēma grozīt drošības līdzekli Vaškevičam, piemērojot viņam apcietinājumu. Šo lēmumu pārsūdzēja Vaškeviča pilnvarotie pārstāvji un viņš pats. Vaškevičs un viņa pārstāvji ir piedāvājuši Rīgas apgabaltiesai risinājumu, ka apsūdzētais varētu piedalīties krimināllietas izskatīšanā videokonferences režīmā.
Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 19.martā jau lēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu, tomēr 5.aprīlī AT šo lēmumu atcēla. Rezultātā Austrijā slimojošais Vaškevičs apcietinājumā tā arī nenonāca. Iepriekš 24.septembrī apgabaltiesa noraidīja Miglāna lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu Vaškevičam.
Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Kvjatkovska, Vaškevičs devās uz Austriju un to atļāva tiesa, taču nepieciešamība ārstēties radās tikai tāpēc, ka Austrijā spēji pasliktinājās viņa veselības stāvoklis, kādēļ bija nepieciešama akūta operācija un pēc tam ārstēšanās.