Pērn desmit mēnešos mediķi devās uz 671 šādu izsaukumu, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Traumas, ko gūst suņu sakostie cilvēki, ir dažādas. Reizēm cietušajiem konstatētas arī ļoti nopietnas traumas. Cilvēkus mēdz sakost gan pašu suņi, gan arī draugu vai kaimiņu suņi, kā arī sveši suņi.
Nereti mediķi sniedz palīdzību arī maziem bērniem, kurus sakoduši suņi. Mediķi atgādina, ka bērnus ne uz mirkli nedrīkst atstāt vienus kopā ar mājdzīvnieku. Bērniem jāiemāca pret dzīvniekiem izturēties ar piesardzību un ievērot distanci. Neatkarīgi no tā, vai dzīvnieks ir pašu mājas mīlulis, kaimiņu, draugu vai nezināms suns, gadījumā, ja sunim nebūs patīkama bērna uzvedība, viņš var rīkoties instinktīvi un neprognozējami, apdraudot bērna veselību.
Jau ziņots, ka vakar ap plkst.13 Šampētera ielā atrasta 70 gadus veca mirusi sieviete, kuras ķermeni plosījuši vairāki suņi. Tāpat pagājušajā diennaktī Rīgas reģionā suns sakodis seju 67 gadus vecam vīrietim. Mediķi cietušo nogādāja Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrā.
Zoopsiholoģe Inga Cerbule norādīja, ka bezsaimnieka suņi, kas dienām vieni paši klaiņo apkrāt, nav tie, kuri parasti mēdz uzbrukt cilvēkiem, jo šie dzīvnieki visbiežāk izvairās kontaktēties ar tiem.
Suņu uzbrukumi cilvēkiem galvenokārt notiek gadījumos, ja bijis konflikts par kādu dzīvniekam nepieciešamo resursu, piemēram, cilvēks neapzinoties nonācis suņa atpūtas vietā vai traucējis iegūt barību. Tāpat šo dzīvnieku uzbrukumi cilvēkiem notiek tad, ja dzīvniekam nav cita atkāpšanās ceļa, jo visbiežāk uzbrukums ir pēdējā rīcība, ko dzīvnieks var izdarīt aizsargājoties.
Ja suns uzbrūk, tad cilvēkam ir jāizvērtē situācija, lai zinātu, kā pareizāk rīkoties. Ja suns uzbrūk vietā, kur tuvumā ir kāda kāpņutelpa, sēta ar vārtiņiem vai kāda cita patveršanās vieta, tad, izvērtējot attālumu, cilvēks var steigties uz drošo vietu, lai tādā veidā patvertos no uzbrukuma. Ja suņa uzbrukuma brīdī tuvumā ir cilvēki, nevajag baidīties saukt pēc palīdzības, savukārt, ja suns uzbrūk vietā, kur nav cilvēku un nav vietas, kur patverties, tad cilvēkam jācenšas noturēties kājās, neuzgriežot sunim muguru, jo suns visbiežāk neuzdrošināsies uzbrukt cilvēkam no priekšas, vēstīja zoopsiholoģe.
Klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu Rīgā veic diennakts veterinārā klīnika SIA Dr.Beinerts, kas šīs tiesības saņēmusi pašvaldības iepirkuma konkursā. Speciālisti neveic reidus pa pilsētu, bet reaģē uz konkrētām iedzīvotāju sūdzībām. Ar Beinerta klīniku pērn noslēgts līgums par 32 000 latu, no kuriem 17 000 latu izlietoti klaiņojošu suņu ķeršanai. Kopumā Rīgā pērn noķerti 517 suņi, bet dzīvnieku pansijā Ulubele ievietoti 689 dzīvnieki, no kuriem daļa ir saimnieku pamesti mīluļi. Šogad klaiņojošu dzīvnieku ķeršanai un ārstēšanai Rīgas dome paredzējusi kopumā 133 000 latu.
Veterinārā klīnika Dr.Beinerts strādā visu diennakti, un rīdzinieki tiek aicināti ziņot par klaiņojošiem suņiem, zvanot pa tālruni 67288539.