Vidzemē suņi nopietni sakoduši trīs cilvēkus, Zemgalē - divus, bet Latgalē cietis kāds sešus gadus vecs puika, kurš spēlējies ar suni, un tas viņam iekodis sejā. Visi cietušie nogādāti slimnīcā.
Bukša atzina, ka vasaras sezonā suņu radītās traumas kļuvušas par nopietnu problēmu. Ik dienu mediķi ir spiesti nogādāt slimnīcā vismaz divus suņu sakostus cilvēkus. Šā gada pirmajos četros mēnešos, no janvāra līdz aprīlim, mediķi snieguši palīdzību 186 cilvēkiem, no kuriem 52 bija bērni.
Statistika par suņu upuriem, visticamāk, ir neprecīza, jo daudzi brūces apkopj vai nu mājas apstākļos, vai arī paši vēršas pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē, līdz ar to šādu traumu skaits varētu būt daudz lielāks.
Bukša uzsvēra, ka pēc suņa koduma vienmēr ir jāvēršas pēc mediķu palīdzības, jo, pirmkārt, suns var būt inficēts ar trakumsērgu, un, otrkārt, brūce ir pienācīgi jāapkopj, jo kodumi mēdz dzīt ilgi un grūti. Ātrā palīdzība jāsauc, ja asiņošanu ir grūti apturēt un ja brūce atrodas dzīvībai bīstamā vietā - tuvu artērijām, kaklā vai galvā.
"Suņu saimniekiem, kas tur suni dzīvoklī vai mājās, ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu mājdzīvnieku un jānodrošina, ka tas nevar apdraudēt nevienu cilvēku," uzsvēra Bukša. Saimnieks ir atbildīgs par to, lai sunim, izejot no mājas, vienmēr būtu uzpurnis un siksniņa, arī mājā jānodrošina, lai vārti vienmēr ir aizvērti un suns nevarētu izkļūt pa spraugu zem sētas.
Bukša atzina, ka arī vecāki bieži vien grēko, ļaujot bērnam iet klāt svešam sunim un to mīļot. Pat, ja suns ir mierīgs un absolūti nav agresīvs, bērns var nejauši paraut aiz astes vai iebakstīt acī, kā rezultātā suns var kļūt agresīvs un sakost mazuli tā, ka tas jānogādā slimnīcā. "Svešam sunim nevajag iet klāt, lai cik mīļš, jauks un pūkains tas neliktos," uzsvēra speciāliste.