Viņa pastāstīja, ka pēdējo gadu laikā krāpšanas gadījumi, kad interneta vietnēs tiek izvietoti viltus sludinājumi par traktortehniku un automašīnu tirdzniecību, kā rezultātā tiek apkrāpti pircēji, notiek ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs - iedzīvotāji izvēlas iegādāties traktortehniku un automašīnas ārvalstu interneta vietnēs. Taču lielākoties šādi no pircējiem tiek izkrāpta nauda vairāku tūkstošu eiro apmērā.
Pēc viņas sacītā, laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gada 8.februārim VP ir reģistrēti 17 šāda veida krāpšanas gadījumi, kad ārvalstu interneta vietnēs tiek piedāvāts iegādāties lauksaimniecības tehniku un automašīnas par izdevīgu cenu. No reģistrētiem gadījumiem 13 gadījumos tika iegādāta neeksistējoša lauksaimniecības tehnika, bet četros gadījumos - automašīnas. Iepriekš minētā laika posmā Latgalē ir konstatēti seši šādi krāpšanas gadījumi, Vidzemē - pieci, Zemgalē - divi, Kurzemē - viens un Rīgas reģionā trīs gadījumi, kad apkrāptajiem pircējiem nodarīts kaitējumus vairāk nekā 134 000 eiro apmērā. Pircēji naudas līdzekļus pārskaitīja uz banku kontiem, kas reģistrēti Lielbritānijā, Polijā, Lietuvā, Itālijā, Īrijā un Dānijā.
Sprudzāne norādīja, ka šāda veida krāpšanas lielākoties ir attiecināmas tieši uz lauksaimniecības tehnikas iegādi. Krāpnieki sludinājumu portālos ievieto fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, piedāvājot to iegādāties par izdevīgāku cenu, kas parasti ir zemāka par tirgus cenu. Sludinājumos var būt norādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, kā arī banku konti. Preci nav iespējams apskatīt un norēķināties par to saņemšanas brīdī, jo bieži vien tiek norādīts, ka tā atrodas ārzemēs un tiks piegādāta pēc rokasnaudas vai priekšapmaksas saņemšanas.
VP pārstāve piebilda, ka krāpnieki darījuma laikā ar potenciālajiem pircējiem sazinās telefoniski vai sarakstoties e-pastā. Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Tiklīdz persona ir veikusi attiecīgo samaksu, krāpnieks izbeidz komunicēt un no pirktās preces vairs nav ne vēsts. Šādus sludinājumus mēdz ievietot arī krāpnieki, kuri uzdodas par jau eksistējošu un zināmu firmu darbiniekiem, kā arī izmanto līdzīgu konkrēto firmu dīleru e-pasta adreses.
"Lai neuzķertos uz šiem sludinājumiem, potenciālajiem pircējiem nepieciešams kārtīgi pārliecināties, kā ir uzrakstīts firmas nosaukums un darbinieka e-pasta adrese. Visbiežāk tiek veidoti līdzīgi nosaukumu, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē, tādējādi maldinot un izkrāpjot no pircēja naudu par neeksistējošu preci," sacīja Sprudzāne.
VP aicina rūpīgi izvērtēt ievietotos sludinājumus interneta vietnēs, kā arī neiegādāties preci, kas pirms tam nav redzēta dzīvē. Tāpat arī nevajadzētu veikt avansa maksājums pirms nav pārliecības par konkrētās preces esamību un to, vai tā tik tiešām atrodas pārdevēja īpašumā.