Ugunsdzēsēji glābēji 7. maijā plkst. 11.35 saņēma informāciju, ka Kārsavas novada Salnavas pagastā izcēlies ugunsgrēks. Kad Kārsavas posteņa ugunsdzēsēji pēc 10 minūtēm bija ieradušies notikuma vietā, redzēja, ka šķūnis jau ir nodedzis, bet dzīvojamā māja liesmās. Problēmas radīja arī tas, ka ugunsgrēku nācās dzēst ar ūdens pievešanu no 1 km attālā dīķa. Notikuma vietā strādāja četras ugunsdzēsēju automašīnas no VUGD Ludzas daļas, Kārsavas posteņa un Balvu daļas Tilžas posteņa. Ugunsgrēks nodarīja lielus postījumus – nodega dzīvojamā māja 72 m2 platībā, pirts 20 m2 platībā un divi šķūņi kopumā 162 m2 platībā. Mājas saimniekiem sadega visa iedzīve. Nekavējoties tika informēta arī Kārsavas novada pašvaldība, lai risinātu jautājumu par cilvēku izmitināšanu, jo mājā dzīvoja arī bērni. Ugunsgrēks iespējams izcēlies no degošās kūlas.
Savukārt trešdien, 8.maijā, plkst. 11.32 tika saņemta informācija, ka Smiltenes novada Brantu pagastā no kūlas aizdedzies šķūnis. No aizdedzinātās kūlas bija aizdedzies šķūnis 60 m2 platībā un kūts 130 m2 platībā, no liesmām ugunsdzēsējiem izdevās pasargāt dzīvojamo māju, kura gan nav apsaimniekota.
"Kūlas ugunsgrēki nav tikai neapsaimniekoto lauku, bet arī nesakopto pilsētas teritoriju sekas. Kaut gan pilsētās kūlas ugunsgrēki platības ziņā salīdzinoši ir nelielāki, tomēr tieši pilsētās, ņemot vērā blīvo apbūvi, pastāv lielāki draudi tuvumā esošajām ēkām. Protams, ka kūlas ugunsgrēki arī ietekmē gaisa kvalitāti. Diemžēl pilsētās kūlas ugunsgrēki nav retums," uzsvēra VUGD pārstāve Inga Vetere. Viņa norādīja, ka, piemēram, trešdien, 8.maijā, kūla dzēsta Rīgā, Lielvārdes ielā (200m2), Jēkabpilī, J.Raiņa ielā (500 m2), Valmierā, Pleskavas ielā pie dzelzceļa (2ha), Rīgā, Lucavsalas ielā (400 m2).
Salīdzinot ar visu iepriekšējo gadu, lielākajā daļā pilsētu kūlas ugunsgrēkus skaits ir palielinājies.