Par to liecinot grāmatas autoru rīcībā esošie aptuveni septiņi desmiti detalizētu tabulu, kurās redzams, kādas tiesībsargājošās iestādes un specdienesti, bieži vien arī konkrēti to pārstāvji pēc ievērības cienīgā Vilkastes darījuma sākuši aktīvi pieprasīt un saņemt personiskos datus par Vaškeviču, Vilkasti un abām viņu meitām - 1982.gadā dzimušo Diānu de Vaškeviču un divus gadus jaunāko Olgu de Vaškeviču.
"Ir darbības, kas Latvijā atstāj neizdzēšamas pēdas pat tad, ja tās veic ļaudis, kas sevi uzskata par izsekošanas un izmeklēšanas profesionāļiem, un viena no tām ir personisko datu noskaidrošana un pārbaude. [..] Un tātad - pēkšņās intereses vilni aizsāk Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks ar pieejas kodu "kpc017", kurš no datora ar IP adresi 195.244.145.2 veselas 14 reizes pieprasa informāciju gan par V.Vaškeviču un I.Vilkasti, gan par abu meitām," rakstīts grāmatā.
Pēc tam informāciju par Vilkasti un abām meitām 11 reizes pieprasījuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ar pieejas kodiem "knab_71" un "knab_32". Vēlāk par visu Vaškeviča ģimeni 47 reizes interesējusies kāda Drošības policijas (DP) darbiniece ar pieejas kodu "gnovik2285", bet drīz pēc tam par Vaškeviču un viņa meitām 11 reizes informāciju pieprasījis KNAB darbinieks ar pieejas kodu "zborsa1651".
"Tam pašam "zborsa1651" informāciju vēl deviņreiz par V.Vaškeviču un vienreiz par D. de Vaškeviču savajagas dažas dienas vēlāk, taču visus pārspēj SAB darbinieks ar pieejas kodu "kpc0024" - viņš 5.jūnijā informāciju par visu četrotni pieprasa veselas 84 reizes. Tad vēl DP darbiniece "lkalni2348" 12.jūlijā informāciju par visu ģimeni pieprasa 27 reizes, un pēc drudžainajām aktivitātēm iestājas ilgstošs klusums - līdz pat 2007.gada februārim, kad SAB lietotājs ar kodu "kpc00049" informāciju par Vaškevičiem pieprasa 21 reizi. Savukārt KNAB darbinieks Vilis Arājs (kods - "varajs1637") tikai dažas stundas pirms sprādziena - 2007.gada 21.maijā - informāciju par Vaškevičiem un I.Vilkasti kopā pieprasa vairāk nekā trīs desmitus reižu," rakstīts jaunajā grāmatā.
Kā ziņots, grāmatai Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta" nosaukums dots pēc analoģijas ar savulaik izdoto grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis. Kā norāda grāmatas autori, uz bagāta faktu materiāla pamata tā vēsta par daudz plašāku tēmu - Latvijas specdienestu nekontrolējamību un visatļautību, kurai par upuri var kļūt ikviens valsts iedzīvotājs. Izdevumā aprakstītā nelikumību sistēma jebkurā mirklī var ietekmēt jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvi.
"Piedodiet par nepieklājīgu teicienu, bet, ja jūs neīstajā brīdī patrāpīsieties neīstajā situācijā, jūs paņems priekšā tā, ka maz neliksies. Ja jūs pagadīsieties pa kājām sistēmai - pat ne sistēmai, bet atsevišķiem tās pārstāvjiem, kas sapulcējušies interešu grupiņās, - jūs iznīcinās ja ne fiziski, tad vismaz profesionāli un finansiāli noteikti. Turklāt ļoti iespējams, ka jūs pat nesapratīsiet, kuri ir tie "vilkači pagonos", kas jūs gremdē. Varbūt jūs esat viņiem kaut kur pārgājuši ceļu. Varbūt jūs esat izvēlēti kā uzskatāms piemērs, lai pabaidītu citus - re, re, kas notiek, kad cilvēks nesaprot un spītējas. Varbūt caur jums kāds vēlas nodot "sveicienus" vai tikt klāt kādam jūsu draugam vai radiniekam. Varbūt vēl kaut kas," raksta grāmatas autori.
500 lappušu biezajā grāmatā aptuveni puse ir iepriekš nepubliskoti dokumenti un sarunu ieraksti, kas liecina gan par to, ko savu interešu vārdā atļaujas specdienestu pārstāvji, gan par to, kā vajadzības gadījumā tiek nodrošināti pierādījumi un "apstrādāti" liecinieki, gan par to, kā tiesībsargāšanas iestādēs sistemātiski tiek pievērtas acis uz "savējo" rīcību un pat ignorēti ziņojumi par gatavotiem noziegumiem.