STP vadītājs Dins Merirands teica, ka runa ir par tādiem maršrutiem un reisiem, kuru uzturēšana nav pamatojama. Merirands aicināja Autotransporta direkciju (ATD) gatavot priekšlikumus par slēdzamajiem reisiem un virzīt tos uz izskatīšanu padomē. ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš apliecināja, ka direkcija šādi rīkosies.
Raksturojot patlaban notiekošo izmaiņu procesu, Godiņš atzina, ka līdzšinējais process esot ļoti lēns, tāpēc STP vadītāja priekšlikums vērtējams atzinīgi.
Sēdes laikā ATD maršrutu tīkla plānotājs Jānis Lagzdons klātesošos informēja, ka saistībā ar izmaiņām reģionālajos maršrutos direkcija saņemot gan zvanus, gan vēstules no iedzīvotājiem, kuri pauž savu neapmierinātību gan ar veiktajām izmaiņām, gan vēl plānotajām izmaiņām.
Vērtējot maršrutu tīkla izmaiņas, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Ligita Olante aicināja padomi ņemt vērā, ka daudziem iedzīvotājiem ir jāstrādā arī brīvdienās. Tāpēc viņa ieteica ATD rūpīgi izvērtēt samazināmo vai slēdzamo reisu skaitu brīvdienās.
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Laimis Šāvējs pauda, ka noteikti ir jāslēdz tādi maršruti un reisi, kuros pasažieru nav vispār, vienlaikus tomēr paturot prātā, ka valsts uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem sabiedrisko transportu. Taču, neskatoties uz to, attālinātās lauku teritorijās Vidzemē esot tādas vietas, kur "tāds jēdziens kā sabiedriskais transports neeksistē".
Komentējot maršrutu un reisu izmaiņu procesu, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks pauda viedokli, ka šāda veida process pēc būtības ir ačgārns. Pēc viņa domām, valstij būtu drīzāk jādomā par adekvātu finansējumu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai, nevis "jāgriež kilometri".
Atbildot uz STP vadītāja Meriranda jautājumu par turpmāko rīcību maršrutu un reisu izmaiņu ieviešanā, Lagzdons sacīja, ka izmaiņu ieviešanas process ir ļoti sarežģīts. Ja tas iestigšot saskaņošanā, tad direkcijai būs jāsniedz padomē jau konkrēti priekšlikumi, negaidot plānošanas reģionu lēmumus. Lagzdons prognozēja, ka tas varētu radīt negācijas, bet citus variantus izmaiņu procesa virzīšanai patlaban esot grūti iedomāties.
Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Olante atzīmēja, ka viena maršruta saskaņošana ar pašvaldību var ilgt pat mēnesi.
Merirands piebilda, ka darbs ir jāturpina un aicināja ATD turpināt sarunas ar plānošanas reģioniem. Taču par gadījumiem, kur redzams, ka maršruta vai reisa slēgšana ir neapšaubāma, direkcijai jāsagatavo priekšlikums un jāvirza uz izskatīšanu padomē.
Kā ziņots, līdz šim izmaiņas veiktas 28 reģionālajos maršrutos, plānots, ka tuvākajā laikā grozījumi gaidāmi vēl 13 maršrutos. Kopumā gan veiktie, gan drīzumā gaidāmie grozījumi samazinājuši nobraukumu par vairāk nekā 645 000 kilometru gadā. Šobrīd turpinās saskaņošanas darbi par izmaiņu veikšanu arī citās maršrutu tīkla daļās.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka STP sēdē pērn decembrī panākta vienošanās, ka reģionālais maršrutu tīkls ir jāpārskata un, ka turpmāk uzturēt to tieši tādā apmērā, kāds tas ir šobrīd, esošo resursu ietvaros nav iespējams. Tāpat panākta vienošanās, ka plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām iesniegs priekšlikumus attiecībā uz maršrutu tīkla izmaiņām, un visi grozījumi, kas maršrutos varētu tikt veikti, notiks pamazām.
Iepriekš Satiksmes ministrija ar rīkojumu uzdeva STP apstiprināt plānoto reģionālās nozīmes maršrutu tīkla apmēru 2018.gadam un turpmākajiem gadiem atbilstoši likumā par kārtējā gada valsts budžetu un likumā par vidēja termiņa valsts budžetu piešķirtajiem līdzekļiem valsts budžeta apakšprogrammā "Sabiedriskais transports".
Lai realizētu šo uzdevumu, ATD sadarbībā ar plānošanas reģioniem jāsagatavo STP priekšlikumi maršrutu tīkla samazināšanai vidēji par vienu miljonu kilometru katrā plānošanas reģionā. Autotransporta regulāro pārvadājumu maršruta tīklā optimizācija varētu skart apmēram 5%.