Nabadzība, migrācija un negatīva demogrāfija, kā arī nesakārtota likumdošana ir tās atslēgas, kas bremzē Eiropas finansētā projekta mērķa sasniegšanu, lai gan kopumā ūdenssaimniecības projekti ir vieni no iespaidīgākajiem – tiem atvēlēti 402 miljoni latu.
Tā piemēram Madonā, kur dzīvo 8 500 iedzīvotāji, pēdējos gados īstenoti vērienīgi ūdenssaimniecības uzlabošanas darbi par desmit ar pus miljoniem latu no Kohēzijas fonda. Un, pabeidzot darbus, deviņdesmit pieciem procentiem madoniešu nodrošināta iespēja izmantot gan centralizēto ūdensapgādi, gan kanalizāciju.
Madonas Ūdens izbūvēja 1200 ūdens pieslēguma vietu un divreiz vairāk - 2350 kanalizācijas. Un, lai arī jau sākotnēji nebija rēķināts, ka uzreiz visi pieslēgsies, tomēr pat pieticīgie plāni šobrīd nepildās. Līdz šim iespēju no jauna pieslēgties pilsētas ūdensvadam izmantojuši nepilni četri simti mājsaimniecību, un aptuveni tikpat pieslēgušies kopējai sadzīves notekūdeņu sistēmai. Jāteic, ka cilvēki labprātāk nekā bijis plānots, pieslēgušies ūdensvadam un šeit plāns izpildīts par 160 procentiem. Bet kanalizācijas pieslēgumu plāns gan no grafika atpaliek gandrīz uz pusi, pat neraugoties uz to, ka paši plāni jau bijuši samērā pieticīgi.
Kā skaidro Madonas Ūdens direktors Guntars Dambenieks, daudzās privātmājās Eiropas projekts nozīmē ne tikai jaunu pieslēgumu, bet arī mājas siltināšanu, lai ūdensvadi neaizsalst, daudziem par savu naudu ne tikai jāiebūvē ūdensvads no robežas līdz mājai, bet jāiebūvē labierīcības arī mājā. Un, lai to izdarītu vajag tūkstošus, kuri šejieniešiem nav. Viens otrs esot domājis, ka Eiropas fondi samaksās par visu. Tagad sapratuši, ka nauda jāmeklē pašiem.
Madonas Ūdens piedāvā palīdzēt izbūvēt ūdensvadu līdz pašai mājai, pēc tam darbu izmaksas iekļaujot ikmēneša rēķinos. Lai samazinātu vienreizējos maksājumus, līdzīgu shēmu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēlas iedarbināt visā Latvijā. Savukārt iekšdarbos ne pašvaldības, ne ūdens apgādes uzņēmuma, ne Eiropas fondu līdzekļus nevar ieguldīt. Madona šajā gadījumā ir tikai kā viens piemērs. Bet līdzīga situācija ir daudzviet Latvijas reģionos. kur daudzviet jauns pieslēgums nozīmē būtiskus ieguldījumus un pārmaiņas pašā mājā.
VARAM Projektu uzraudzības departamenta direktors Jurijs Spiridonovs atzīst, ka šobrīd Eiropas finansēto ūdenssaimniecības projektu ieviešanu kavē potenciālo lietotāju nabadzība, kā arī iedzīvotāju skaita sarukums Latvijas reģionos un nesakārtotā likumdošana. Daudzas normas, kas attiecas uz ūdenssaimniecības regulējumu un attiecīgiem vides normatīviem ir izmētāti atsevišķos likumos.
Šobrīd VARAM gatavo jaunu likumprojektu, kurā būs noteikta gan ūdensapgādes uzņēmumu tiesības un pienākumi, gan pašvaldību, gan vides prasību ievērošana un kontrole.
Ar jauno likumu plāno daudz lielāku vērību veltīt tiem privātīpašniekiem, kuriem mājā ir visas labierīcības, bet kuri notekūdeņus izved neadekvāti reti. Pašvaldībām būs lielāka iespēja kontrolēt šādu māju īpašniekus. "Tas, ko mēs gribam mainīt, ir iedarbināt iespēju pašvaldībām saistošajos noteikumos paredzēt kārtību, kādā veidā viņi kontrolē mājsaimniecības, kas izmanto individuālos risinājumus un kas atrodas pašvaldības aglomerācijas teritorijā. Tas nozīmē – ja man ir brīva pieeja notekūdeņu vadam, es varu pieslēgties, bet es to nedaru, tad tas nozīmē, ka man ir pienākums izmantot alternatīvus, drošus risinājumus," skaidro Spiridonovs.
Tomēr Eiropas projektu iedzīvināšana klibo arī citu iemeslu dēļ. Tā vienā otrā Latgales ciemā, velkot ūdensvadu, rēķinājušies ar tūkstoš iedzīvotājiem, bet, projekts vēl nav bijis pabeigts, kad secināts – ciemā palikuši vien deviņi simti. Iedzīvotāju skaits sarūk arī Madonas novadā, bet pašvaldība tādēļ no projektiem neatsakās, jo uzskata – nedarot neko, iedzīvotāju skaits saruks vēl straujāk.
VARAM skaidro - ja iedzīvotāju skaits strauji sarūk, viņi iesāktu projektu apturēt vairs nevar, tomēr šādos gadījumos tiek mēģināts samazināt projekta apjomu, lai atlikušajiem ciema iedzīvotājiem ūdens nekļūst zelta vērts. Jo būtībā ir tā – jo vairāk lietotāju, jo lētāks pakalpojums.
Kopsavilkuma par visu Latviju, cik pieslēgumu ir izbūvēti un cik māju tiem pieslēgti, šobrīd nav. Tāds būšot vien pilnībā projektu slēdzot un tas ir – pēc vairākiem gadiem. Bet jau tuvākajā laikā VARAM būs gatava startēt ar jauno likumprojektu, kam vajadzētu kaut daļēji šo jomu sakārtot un uzlabot tempu, kādā norit pieslēgšanās Eiropas apmaksātajām labierīcībām.