Plānu izvērtēs Ventspils reģionālā vides pārvalde, kas par tālāko rīcību informēs Talsu novada būvvaldi.
Lai pārrunātu tālāko rīcību iespējamo seku novēršanai no Virbupē noplūdušā mazuta piesārņojuma, vakar Virbos tikās būvdarbu pasūtītāja - valsts uzņēmuma "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" - pārstāvji, kā arī Talsu novada pašvaldības, Ventspils reģionālās vides pārvaldes un pilnsabiedrības Rītupes Melio pārstāvji.
"Domāju, ka piesārņojums nav ļoti nopietns, bet to nedrīkst neņemt vērā. Tā kā Virbupe ir dzīvotne, tad, protams, mazuta noplūde neko labu nedara. Tomēr ekoloģiskā katastrofa tā nav un nebūs. Patlaban svarīgi ir šo piesārņojumu operatīvi novērst un parūpēties, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos un mazuts neieplūstu Abavā," tā pašreizējo situāciju raksturoja Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece un Kontroles daļas vadītāja Anna Adamsone.
Lai gan jau uzreiz pēc piesārņojuma konstatēšanas 29.jūnijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki Virbupē bija uzstādījuši divas absorbējošās bonas, tomēr vides pārvaldes pārstāvji paskaidroja, ka bonas būtu jāuzliek profesionālāk. Savukārt, lai savāktu ar mazutu piesūcinātās ūdenszāles, Talsu novada pašvaldība upē izvietojusi tīklu.
"Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" informēja, ka patlaban mazuta sūkšanās no grunts vairs nav konstatēta.
Tā kā ūdensnotekas rekonstrukciju īsteno ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu, ir noteikti stingri darbu izpildes termiņi - paredzētie būvdarbi septiņu kilometru garumā jāpabeidz līdz 31.jūlijam, bet pašlaik veikta tikai aptuveni puse no iecerētā darba apjoma. Projekta aizkavēšanās gadījumā var tikt pazaudēts Eiropas Savienības (ES) finansējums.
Ventspils reģionālās vides pārvaldes pārstāvji uzsvēra, ka nav ieinteresēti darbus pārtraukt, tomēr to pasūtītājam jāveic viss nepieciešamais, lai novērstu piesārņojuma iespējamo ieplūšanu Abavas upē. Pārvalde ieteikusi pasūtītājam sazināties ar atbilstošiem speciālistiem, kas ieteiks pareizākos risinājumus, piemēram, papildu absorbējošu materiālu izmantošanu. Tāpat svarīgi no upes izvākt ar mazutu piesārņotās zāles, kas jāizvieto atbilstošā konteinerā, tādējādi parūpējoties, lai lietus gadījumā tās atkal netiek ieskalotas upē.
"Šī ir būvdarbu procesā radusies problēma, kas jārisina. Jāmeklē veids, kā piesārņojumu likvidēt un kā turpmāk izvairīties no līdzīgu gadījumu atkārtošanās," uzsvēra Talsu novada būvvaldes vadītāja vietnieks Aivars Lācis.
Jau ziņots, ka mazuta izskalojums konstatēts 29.jūnija pēcpusdienā Virbu pagasta Virbupē, kas lejtecē tiek saukta arī par Sventi, veicot tās attīrīšanas darbus.
Ūdensnotekas rekonstrukciju Lībagu un Virbu pagastā pasūtījis valsts uzņēmums "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". Darbi notiek ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu, un to laikā paredzēta valsts nozīmes ūdensnotekas Sventes renovācija. Rekonstrukcijas darbus veic pilnsabiedrība Rītupes Melio.
Kā aģentūru LETA informēja valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis, Virbupe tek cauri Jaunpagastam, kur padomju varas gados bijis dzelzceļa pievadceļš, pa kuru transportēti lieli mazuta apjomi. Veicot rakšanas darbus, piesārņojums sācis sūkties no grunts un ieplūdis Virbupē.
Virbupes attīrīšanas būvdarbi, kuru laikā upē tika konstatēts mazuta izskalojums, pašlaik ir apturēti. Darbus uzdots apturēt līdz brīdim, kad būs veikti neatliekamie pasākumi piesārņojuma ierobežošanai un upes sanācijai.