Savulaik kodolraķešu bāze Zeltiņos Alūksnes novadā bija viens no visslepenākajiem objektiem ne tikai Latvijas, bet arī visas bijušās PSRS teritorijā. Atšķirībā no citām šāda veida vietām Zeltiņu komplekss kā vienots objekts ir labi saglabājies līdz pat mūsdienām. Pērn Alūksnes novada pašvaldība īstenoja Jaunā Eiropas Bauhaus atbalstīto projektu Militārā mantojuma pozicionēšana padomju armijas raķešu bāzē Zeltiņos, kura mērķis – izvērtēt teritorijas attīstībai svarīgākos virzienus un priekšrocības.
Augsti žogi, bruņoti sargi
Karabāzes stāsts sākās 1958. gadā, kad Alūksnes puses mežos, netālu no Zeltiņu ciema, ieradās celtnieku brigādes un izzāģēja kokus 300 hektāru platībā. Lai piekļūtu slepenajam objektam, armijas vajadzībām tika izbūvēts jauns asfaltēts ceļš. Tās privātmājas, kuras atradās šajā teritorijā vai tuvāk par 14 hektāriem, tika nojauktas, bet īpašniekiem izmaksāta kompensācija un ierādīta dzīvesvieta citur.
1961. gadā Zeltiņos tika dislocēts PSRS Stratēģiskās nozīmes rakešu spēku 30. Alūksnes rakešu pulka 2. divizions ar četrām virszemes raķešu palaišanas iekārtām. Bāze tika apbruņota ar vidējās darbības ballistiskajām raķetēm R-12 jeb SS-4 Sandal NATO klasifikācijā.
Dažādos laikos bāzē dienējušas vidēji ap 300 militārpersonām, no kurām aptuveni puse bija virsnieki un raķešu apkalpojošais personāls, bet pārējie – obligātā iesaukuma karavīri. Šeit strādāja arī neliels skaits tehnisko darbinieku – tie bija civilie iedzīvotāji, kuri atļauju strādāt saņēma pēc rūpīgām Valsts drošības dienesta pārbaudēm. Visi parakstījās par slepenās informācijas neizpaušanu, stāsta gide Gunita Paleja, piestājot pie bijušā bāzes caurlaižu punkta, kurā visiem bija jāuzrāda dokumenti, lai iekļūtu teritorijā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 12. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00