Latvijas vīnogu vīna piedāvājums augs, sākot intensīvāk ražot vīna dārziem; nozarei gan prognozē palikšanu eksperimentu līmenī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Vīna dārzi mūsu valstī aizvadītajos gados stādīti visai aktīvi, to platības turpina pieaugt. Dārziem sākot ražot, līdzās Latvijā ierastākajiem augļu un ogu vīniem pārdošanā nonāks arī pašmāju ziemeļu sugu vīnogu vīns. "Kopumā tas ir ekstrēms sporta veids ar lielām izmaksām, īpaši, ja grib sasniegt labu rezultātu," atzīmē vīnkopis no Sabiles pievārtes ar piecu gadu pieredzi vīna dārza kopšanā Mārtiņš Barkāns. To, ka Latvija nav vīna zeme, laikrakstam Dienas Bizness iepriekš norādīja Latvijas Vīndaru un vīnkopju biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs, atzīmējot – jāapzinās, ka ikviens vīndaris, kas ir sasniedzis kādus rezultātus, vismaz desmit gadu ir pie tā strādājis.
Vietējo vīnogu vīns ar laiku kļūs ievērojami pieejamāks, līdz ar to paredzams, ka kritīsies vietējā vīnogu vīna cena.
Tukuma pievārtē gandrīz četru hektāru platībā zaļo viens no lielākajiem vīna dārziem Latvijā. Iepriekšējos gados ogu raža atkarībā no laikapstākļu labvēlības svārstījusies no pustonnas līdz tonnai, jo īsto atdevi vīna dārzs dos tikai turpmākajos gados. "Pašlaik eksperimentēju, mācoties vīnu pareizi pagatavot. Būtisks ir liels ogu daudzums, bet neveiksmes gadījumā zaudējumi ir lieli," atzīst Mazburku vīna dārza saimniece Gunta Niedra. "Pašlaik primārais ir iegūt un noturēt kvalitāti, tāpēc nesteidzamies ar kredītu vīndarītavas izveidošanai," viņa piebilst. Tādējādi Mazburku vīns pagaidām pieejams vien degustācijās.
Par konkurenci, kas saasināsies, vīna dārziem sākot nopietnāk ražot, Niedra nepārdzīvo: "Katrs vīnkopis ir ar savu odziņu. Vīns atšķirsies, sākot no vīnogu šķirnes izvēles un beidzot ar niansēm, kas rodas atkarībā no vietas, kur tās augušas."
"Pašlaik kā produkts vīnogu vīns principā nepastāv," saka Barkāns. Viņa vērtējumā no visiem Latvijas vīna dārziem aptuveni 20 hektāru platībā tikai divi vai trīs nonāks līdz daudzmaz nopietnai ražošanai. "Nevienam no mums līdz šim vēl nav bijusi īsta raža. Ja Viduseiropas standarts ir ap 10 tonnu ogu no hektāra, mēs priecātos par 3 līdz 4 tonnām," atzīmē Barkāns. Audzējot ziemeļu sugas, nevar cerēt uz standartiem atbilstošu vīnu, tāpēc viens no ceļiem būtu siltākam klimatam paredzētās sugas Vitis vinifera audzēšanas eksperimenti. "Vīns no pārējām vīnogām drīzāk ir lokālā eksotika, nevis restorānu kultūrai atbilstošs dzēriens," uzskata Barkāns.
Plašāk lasiet rakstā Nāk vietējā vīna vilnis trešdienas, 22. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!
VVZ