Šonedēļ Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes darba kārtībā bija jautājums par valsts īpašumu apsaimniekošanu, un vairāki deputāti norādīja uz grūtībām, kādas rodas pašvaldībām, lai atrastu lietojumu to īpašumā esošajām ēkām, kurās kādreiz bijušas skolas. Skolu optimizācija turpināsies, un šis jautājums aktualitāti vēl kādu laiku nezaudēs. Veselavas skolas ēkas piemēru komisijas sēdē minēja deputāts Artis Rasmanis (ZZS), kurš uzsvēra vairākas tās priekšrocības – vispirms jau atrašanās vieta pie lielajiem ceļiem, kas varētu būt iekārojama arī viesnīcas vai viesu nama izveidei. Taču pašvaldība nevar atrast investoru.
Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa (ZZS) Dienai apstiprināja, ka nevienam šī pašvaldības īpašumā esošā ēka nav vajadzīga, jo skolu mājas ir specifiskas – tajās ir lielas klases un gari gaiteņi. Lai to pielāgotu citām vajadzībām, nepieciešams veikt pārbūvi. Pašvaldība nodrošina ēkas uzturēšanu un apsardzi, tajā ir arī dzīvokļi. Smiltenes novadā ir likvidēta ne tikai Birzuļu, bet arī Brantu pamatskola, Dienai pastāstīja bijušais domes priekšsēdis, Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS). Viņš apstiprināja, ka pašvaldība par savu naudu sakārtoja infrastruktūru, lai Birzuļu pamatskola turpinātu savu dzīvi, un tagad tajā valdot ne mazāka rosība. Savukārt Brantu skolas ēka nesen atdota apsaimniekošanā amatnieku biedrībai, kura tur plāno izveidot amatniecības centru. «Skolu ēkās ir labi uzturētas telpas, tās ir izremontētas, ar nomainītiem logiem,» skaidroja Mežulis. Jāatgādina, ka labajos gados daudzas skolas tika izremontētas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem – vēl nenojaušot, ka nākotnē tās sagaida likvidācija.
Madonas novadā uz agrāko Sarkaņu pamatskolu, kas atrodas netālu no pilsētas, ir pārvesti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja fondi, informēja novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters (Vienotība). Viņš cer, ka skolas ēkā atradīsies vieta arī Amatu mājai. Šī ideja esot tapšanas stadijā. Ceļapīters atgādināja, ka pašvaldībām ir jādomā arī par tām ēkām, kuras ir celtas ar domu, ka tajās mācīsies, piemēram, 400, 500 bērnu, savukārt tagad skolā ir tikai ap 100 skolēniem. Piemēram, Barkavā vienā skolas ēkas spārnā esot izvietots doktorāts un bibliotēka.
Visu Ināras Egles rakstu Nav viegli izdomāt, ko likt bijušo skolu ēkās lasiet pirmdienas, 11. aprīļa laikrakstā Diena!