Svētbrīdi vadīs Zeiferts, piedaloties draudzes pārstāvjiem. Tādējādi seno tukumnieku pīšļi atgriezīsies baznīcas svētītajā zemē, dodot cieņpilnu attieksmi aizgājējiem.
Arheoloģiskā izpēte arheologa Rūdolfa Brūža vadībā ilga no šā gada 15.jūnijā līdz 24.septembrim. Kā uzskata draudze, tā sniedza neatsveramu ieguldījumu kultūras mantojuma apzināšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm, palīdzēja atklāt senā tukumnieka identitāti un portretu.
Mācītājs stāstīja, ka izpētes laikā atrasts liels daudzums arheoloģisko senlietu. To starpā ir monētas, saktas vai to fragmenti, nažu asmeņi, jostu detaļas, keramika, greznas galvasrotas, būvdetaļas u.c. Pēc izrakumiem sekojošajā kabineta darbu fāzē senlietas ir attīrītas, kataloģizētas un sistemātiski izpētītas. Arheoloģiskie izrakumi aptvēra 80 kvadrātmetrus lielu teritoriju pie baznīcas ziemeļu un austrumu daļas. Šī gada nogalē senlietas atgriezīsies pie tukumniekiem - tās glabāsies Tukuma muzeja krājumā, stāstīja Zeiferts.
Pie baznīcas atklāti vairāki apbedījumi un tā saucamie kaulu kambari. Kopumā atklāti vēsturiski izveidoti astoņi kaulu kambari un vairāki simti indivīdu skeletu kauli.
Zināms, ka kapsēta Sv. Trīsvienības teritorijā atradusies vēl Tukuma miestā bijušās Sv. Markusa kapelas pastāvēšanas laikā. Kapsētā pirmie apbedījumi veidoti jau ap 14.gadsimta vidu un tā pastāvējusi līdz pat 18.gadsimta pēdējai trešdaļai, aizņemot arī daļu no tagadējās Lielās ielas un Brīvības laukuma.
Arheoloģiskās izpētes darbi un otrās kārtas būvprojekts "Baznīcas ēkas ziemeļu un austrumu sienas pamatu apmales pārbūve, ārmalas vertikālās hidroizolācijas, drenāžas un lietusūdens kanalizācijas sistēmas izbūve" tiek realizēti, finansējumu iegūstot Valsts Kultūrkapitāla fonda un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izsludinātajos projektu konkursos, kā arī ar Tukuma novada domes finansējumu un Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas līdzfinansējumu.
Kopējie ieguldījumi šogad realizējamajos projektos sasniedz 49 795 eiro, kuru galīgs noslēgums paredzēts oktobrī.