Ceturtdien notika LPS ārkārtas domes sēde, kas tika sasaukta, lai lemtu par situācijas vērtējumu un iespējamiem pašvaldību pasākumiem, lai nepieļautu, ka lielā mērā budžeta konsolidācija skar pašvaldības.
Sēdes sākumā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis informēja LPS domi, ka pirms nebūs notikušas sarunas un vienošanās ar pašvaldībām - no Ministru prezidenta puses, netiks pieņemti arī nekādi lēmumu par budžeta konsolidāciju ar starptautiskajiem aizdevējiem.
LPS ārkārtas domes sēdes rezultātā tika vienbalsīgi pieņemt lēmums, ka "pašvaldībām nav pieņemami, ka tiek plānots konsolidācijas smagumu arī nākamgad pārlikt uz pašvaldībām, kaut arī krīzes gaitā pašvaldību daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā ir krasi samazinājusies, pašvaldību izdevumi vairs sastāda tikai piekto daļu no kopējiem publiskā sektora izdevumiem".
LPS informēja, ka šogad, salīdzinot ar 2008.gadu, valsts budžets ir samazinājies par 7,6%, bet pašvaldību kopbudžets par 26,3%. LPS apgalvoja, ka valdībai ir iecere nākamgad samazināt pašvaldību proporciju iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalē par 5% - no 82% uz 77%-, kas veido vairāk nekā 40 miljonus latu. "Nav pieņemami, ka iecerēto pasākumu rezultātā 60% no konsolidācijas būtu uz pašvaldību, bet tikai 40% uz valsts rēķina," norādīja LPS.
Pašvaldībām arī nav pieņemami, ka budžeta konsolidācijas pasākumi nav apspriesti ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, bet valdība jau 4.novembrī plāno šajos jautājumos pieņemt lēmumus, uz kuru pamata uzņemties starptautiskās saistības.
"Pašvaldības visus šos krīzes gadus ir piedalījušās budžeta konsolidācijā un lielu daļu problēmu uzņēmās uz sevi. Aiz katra pašvaldības vadītāja, kas sēž šajā zālē, ir dzīvi cilvēki – Latvijas iedzīvotāji. Pašvaldību vadītājam ir pienākums aizsargāt savu iedzīvotāju, ja nav līdzekļi ar ko to nodrošināt, tad nevar būt tā, ka atkal šie līdzekļi budžetā netiks atrasti," uzsvēra LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Faktiski esot panākta gala vienošanās par nākamā gada makro scenāriju, kas paredz ekonomikas izaugsmi 2,5% apmērā, inflāciju - 2,4% apmērā un budžetu ar deficītu ne lielāku par 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Panāktas gandrīz visas vienošanās par budžeta ieņēmumu daļu, un patlaban vienīgais atvērtais jautājums esot plānotie budžeta ieņēmumi no fotoradaru darbības, par kuriem vēl būšot papildu sarunas.
Turpmākajās dienās tikšot skatīti iespējamie budžeta konsolidācijas virzieni, un jau piektdien par to diskusiju sāks arī valdība.