"Pašvaldību parāds ir ļoti mērens. Tā nav nejaušība, jo pašvaldību aizņemšanās Latvijā ir stingri regulēta, tās to nevar darīt, tā teikt, uz savu galvu," saka ekonomists Pēteris Strautiņš. Procesu regulē Finanšu ministrija (FM), visus jautājumus, kas saistīti ar pašvaldību aizņēmumiem, izvērtē Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome. Būtiskākais nosacījums kredīta izsniegšanai – pašvaldības kopējās parādsaistības nedrīkst pārsniegt 20 % no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem. Pēc FM datiem pērn nevienai pašvaldībai uzņemto saistību apmērs nepārsniedza 20 %, lielākajai daļai tas ir līdz 15 %.
Ūbele atzīmē, ka pirmskrīzes periodā domēm bija brīvas rokas un tās varēja izvēlēties jebkādu aizdevuma mērķi, taču kopš 2009. gada likums nosaka, kam iespējams aizņemties. Prioritāte visus šos gadus ir bijusi Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēti projekti un izglītības joma, tāpat sociālo programmu investīciju projekti un investīcijas ārkārtas seku neatliekamai novēršanai. Ir arī mērķi, atbilstoši kuriem projektus var īstenot, ja pašvaldība iegulda sava budžeta līdzekļus.
Ja pašvaldība nenodrošina valsts aizdevumu līgumos noteikto saistību savlaicīgu izpildi vai izmanto to neatbilstoši, Valsts kasei (VK) ir tiesības ieturēt attiecīgo summu no pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Savukārt, ja veidojas situācija, ka pašvaldība kaut kādu iemeslu dēļ nonāk ārkārtējās finansiālās grūtībās, tiek iedarbināts finanšu stabilizācijas mehānisms. Kā savulaik norādīja FM pārstāvji, stabilizēšanas process ir kā burvju nūjiņa, kas nepieļauj pašvaldības bankrotu. Tiek izstrādāts konkrētās pašvaldības finanšu stabilizācijas projekts un no VK tiek piešķirts stabilizācijas aizdevums, kas arī, protams, ir jāatmaksā. "Bet tie ir atsevišķi gadījumi desmitu gadu laikā," apgalvo Ūbele.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 7.aprīļa, numurā!
Jūrmalas kliķe grābj, cik var!
Raimonds