Ierakstā arī minēts, ka pašlaik resursi ugunsgrēka dzēšanai ir pietiekami. Tāpat resursi tiek plānoti un piesaistīti tā, lai nemazinātu VUGD reaģēšanas spējas arī citos reģionos.
Kā skaidroja VUGD preses pārstāve Inta Palkavniece, aizvadītajās vairāk nekā 60 stundās norisinājās ne tikai ugunsgrēka dzēšana, bet arī tika organizēta tā turpmākās izplatības ierobežošana. Ap degošo teritoriju tika veidots perimetrs, lai no tā virzītos uz teritorijas iekšpusi, ierobežotu ugunsgrēku perimetra centrā un, pakāpeniski samazinot degšanas platību, to likvidētu.
"Līdz ar to ir uzsākts intensīvs ugunsgrēka ierobežošanas posms, kas prasa daudz cilvēkresursu, tādēļ VUGD palielina ugunsdzēsēju glābēju skaitu notikuma vietā no 60 uz 90," skaidroja Palkavniece.
Dienests aicina iedzīvotājus ņemt vērā, ka šī ugunsgrēka dzēšanas darbi būs ilgstoši, jo kūdra gruzd un deg dziļumā, turklāt liela platībā.
Kā ziņots, jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.
Viņa stāstīja, ka šonakt glābēji turpināja cīnīties ar liesmām, lai nepieļautu to tālāko izplatību, līdz ar to ugunsgrēks šobrīd nav lokalizēts.
Ļoti lielu lomu spēlē laikapstākļi un mainīgais vējš, kas nepūš vienmērīgi, bet maina savu virzienu. Tas nozīmē, ka arī liesmas maina savu virzienu un vietās, kur degšana varbūt bija ar nelielu liesmu, tā acumirklī var pieņemties spēkā un mainīt savu virzienu, izplešoties tālāk.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) aģentūrai LETA ceturtdienas vakarā pastāstīja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai ierobežotu ugunsgrēka izplatību - tiek zāģēti koki dambju un ceļu malās, kā arī rakti grāvji.
Ugunsdzēsēji kopā ar Zemessardzi un Latvijas Valsts mežu darbiniekiem strādā nemitīgi, uzsvēra Mucenieks. Īpaši atzinīgi novada domes priekšsēdētājs novērtēja vietējo zemnieku sniegto palīdzību, piegādājot uguns dzēšanai nepieciešamo ūdeni. "Tuvumā esošie zemnieki, manuprāt, spēlē ļoti lielu lomu. Tas, ko var pārvest mūsdienu jaudīgie traktori nav salīdzināms ar ugunsdzēsēju mašīnām," vērtēja Mucenieks.
Taujāts par iespējamo turpmāko situācijas attīstības scenāriju, Mucenieks uzsvēra, ka spēcīga vēja atkārtota parādīšanās var situāciju pasliktināt, jo mežā ir vietas, kur uguns ir gājusi pāri, bet nav nodedzinājusi visu. Tāpat ugunsbīstamību pastiprina teritorijā esošā kūdrainā un purvainā zeme.
Savukārt komentējot situāciju Stiklu ciemā, novada domes priekšsēdētājs apgalvoja, ka tā dzīvojamajām mājām briesmas nedraud, kā arī uz laiku, kamēr iedzīvotāji ir evakuēti, ciemā nepārtraukti uzturas vairākas policijas ekipāžas. Pašlaik gan vēl nav skaidrs, vai piektdien iedzīvotāji varēs atgriezties savās mājās.
Pēc Mucenieka teiktā, pašlaik nav problēmu ar pārtikas un ūdens nodrošināšanu ugunsdzēsējiem un pārējiem iesaistītajiem.
Komentējot valsts augstākās izpildvaras iesaisti situācijas risināšanā, Mucenieks zināja teikt, ka otrdien ugunsgrēka teritoriju apmeklēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), kurš, pēc Mucenieka teiktā, tur uzturējies un novērojis dzēšanas darbus līdz vēlam vakaram. Ceturtdien ugunsgrēka vietu aplūkojis arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (LZS). Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) devis "zaļo gaismu" nepieciešamajai koku ciršanai dabas lieguma Stiklu purvi teritorijā, teica Mucenieks.
Talsu novada pašvaldībā informēja, ka kopumā šobrīd izdegusi aptuveni 400 hektāru liela platība.
Jau ziņots, ka ugunsgrēka dzēšanas darbos, kas turpinās kopš otrdienas vakara, ir iesaistīti VUGD ugunsdzēsēji, Valsts meža dienests (VMD) un divi Nacionālo bruņoto spēku helikopteri. Tāpat piesaistīts Lietuvas bruņoto spēku helikopters. Palīdzību sniedz arī Latvijas Valsts meži.
Stiprā piedūmojuma dēļ evakuēts Ventspils novadā esošais Stiklu ciems, kurā dzīvo ap 130 cilvēku. Lai gan sākotnēji daļa iedzīvotāju nevēlējās pamest savas mājas, līdz ceturtdienas rītam evakuēties piekrituši gandrīz visi tā iedzīvotāji, apliecināja Palkavniece.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Mucenieks, līdzekļu iedzīvotāju izmitināšanai pašvaldībai patlaban pietiekot un "cilvēku vajadzībām nekas netiek žēlots." "Lielākos līdzekļus prasa ūdens un ēdiena nodrošināšana, taču kopumā nevarētu teikt, ka patlaban izdevumi mums ir lieli," sacīja Mucenieks.
To, kad iedzīvotāji varētu atgriezties mājās, viņš prognozēt nevēlējās, jo viss esot atkarīgs no laika apstākļiem. Pēc viņa teiktā, mājlopu evakuētajiem cilvēkiem neesot, tādēļ lopu transportēšana nav notikusi.
Trešdienas vakarā, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus, cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots mediķiem un hospitalizēts tālākai apskatei. Kopumā dzēšanas darbu laikā pie mediķiem vērsušies pieci ugunsdzēsēji, kuriem sniegta palīdzība uz vietas un viņi varēja turpināt darbu.
VUGD pārstāve atgādināja, ka ņemot vērā sauso laiku un ugunsbīstamību mežos, mežu ugunsgrēki ir ļoti neprognozējami un bīstami - to apliecina arī šis ugunsgrēks, tādēļ iedzīvotājiem īpaši tiek atgādināts neriskēt ar savu veselību un netuvoties piedūmotajām vietām.
"Tos iedzīvotājus, kuri jūt un redz dūmus, aicinām nesatraukties. Primāri aicinām iedzīvotājus netuvoties ugunsgrēka vietai un arī neplānot pastaigas, piemēram, ogošanu un sēņošanu apkārtējos mežos, kur jūtams piedūmojums, kā arī gadījumā, ja tas jūtams māju apkārtnē, aiztaisīt ciet logus un durvis," sacīja Palkavniece.
pievienota 3. un 4.rindkopa
VARAM