Laikraksts norāda, ka pēc vēlēšanām no Latvijas ievēlēto EP deputātu sastāvs patlaban ir grūti prognozējams. "Galvenais nosacījums var izrādīties, cik liela daļa krievu minoritātes nobalsos un vai krīze Ukrainā liks latviešu vairākumam piedalīties vēlēšanās lielākā skaitā nekā 2009. gadā, kad nobalsoja tikai 53,7% vēlētāju," raksta laikraksts.
Latvijas Saeimā ievēlētajai lielākajai partijai, kura nav valdībā – Saskaņas centram – un kurai patlaban EP nav ievēlēto pārstāvju, jo viņi mainījuši politisko piederību, tiek prognozētas divas vai trīs no astoņām eiroparlamentāriešu vietām nākamajā sasaukumā. Vienlaikus laikraksts brīdina, ka krievvalodīgo vēlētāju balsis var plaši sadalīties, gan apdraudot Saskaņas centru, gan nodrošinot, ka nākamajā sasaukumā neiekļūst pašreizējie deputāti Aleksandrs Mirskis (Alternative), Tatjana Ždanoka (PCTVL) un Alfrēds Rubiks (LSP).
Lielākā vēlēšanu intriga, laikraksta vērtējumā, ir tā, vai nākamajā sasaukumā strādās Roberts Zīle (NA), kurš ir eiroparlamentārietis no 2004. gada. Zīle EP darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, kuras izveidošana arī nākamajā sasaukumā Zīles neievēlēšanas gadījumā varētu tikt apgrūtināta, jo, lai eiroparlamentā izveidotu politisko grupu, nepieciešami deputāti no septiņām dalībvalstīm. Vienlaikus laikraksts lēš, ka Zīli varētu paglābt personiskā popularitāte.
"Personiskās kvalitātes un Latvijā valdošā paaugstinātā apziņa par drošības jautājumiem vedina domāt, ka centriski labējā Vienotība atkal iegūs lielāko EP deputātu skaitu," raksta European Voice, minot galvenos šī politiskā spēka līderus vēlēšanām - Valdi Dombrovski, Arti Pabriku un Sandru Kalnieti. Turklāt šogad īpaša nozīme, laikraksta vērtējumā, Latvijā būs kandidātu atpazīstamībai, jo partijas "apgriezušas" tēriņus kampaņām, taupot līdzekļus rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.