Uzrunājot Vienotības biedrus un partijas konkurentus, Diena vēlējās noskaidrot, kur slēpjas Āboltiņas spēks, kāpēc viņa, iespējams, aizies no politikas neuzvarēta. Daļa aptaujāto nevēlējās izteikties atklāti, tas arī kaut ko parāda. Sarunas arī atklāja, ka Āboltiņas iespējas justies kā līderei nosaka ne tikai viņas spēks, bet arī apkārtējo un partijas vājums. Iespaids, ka S. Āboltiņa aizies neuzvarēta, veidojas arī tāpēc, ka viņu nevar nomainīt, uzskata politologs Jānis Ikstens. Viņš atzīst, ka Vienotības frakcija ir ļoti daudzveidīga un tradicionālie disciplīnas elementi, piemēram, neiekļaušana kandidātu sarakstā vai nevirzīšana uz amatiem, šoreiz nedarbojas. Tāpēc deputāti var rīkoties, kā ienāk prātā, bet Ašeradenam nav iespējas viņus disciplinēt. Ja Vienotībai būtu augsti reitingi un cerības vismaz uz 20 vietām 13. Saeimā, situācija būtu cita un Āboltiņa nevarētu justies tik droši, uzskata politologs. "No priekšstatiem par partijas vājumu veidojas deputātu sajūtas, bet tās var izrādīties greizas," piebilst Ikstens.
Pagājušajā nedēļā par Āboltiņu kā Vienotības faktisko līderi visvairāk runāja konkurenti. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē sacīja: "Āboltiņa ir cilvēks, kuram piemīt kolēģus uzrunājošs, suģestējošs spēks, viņā ieklausās, viņas domas frakcijā respektē. (..) Vienalga – izmesta no partijas vai ne – viņa ir līdere. Var pieņemt vai nepieņemt Āboltiņas izturēšanos vai atsevišķus izteikumus, bet viņa ir cilvēks, kuru respektē, kurš signalizē – te es esmu, te es būšu un aiziešu projām tad, kad gribēšu." Tajā pašā intervijā Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars piekrīt, "ka Solvita savu spēcīgo ietekmi pavisam noteikti saglabās, kamēr viņa būs šeit un, iespējams, pat pēc tam".
Kāds Vienotības politiķis gan mudināja partneru sacīto vērtēt arī no politiskās konkurences viedokļa. Tāda taktika jau esot izmantota, kad Jauno laiku vadīja Einars Repše. Toreiz Tautas partija (TP) pret viņu izmantoja dažādus politiskās cīņas paņēmienus, bet, kad vadībā Repši nomainījis Krišjānis Kariņš, TP politiķi sākuši Repši slavēt. Lūgts to komentēt, viens no bijušajiem TP līderiem Aigars Kalvītis Dienai sacīja: "Tā ir politikas klasika, tā visi konkurenti dara – mēģina aizstāvēt vājāko, lai padziļinātu konfliktu tajā partijā." Pēc Kalvīša domām, tā bijusi politiskā tuvredzība un kļūda – izslēgt no partijas tās ilggadējo priekšsēdētāju, kuras vadībā valstī notikuši svarīgi ekonomiskie un politiskie procesi. Vēl jo sliktāk tas izskatoties tāpēc, ka par iemeslu minēti viņas iebildumi pret Viļņa Ķirša virzīšanu ekonomikas ministra amatam, "kuru ministrijas vadībā arī man ir grūti iedomāties". Kalvītis apstiprināja: "Protams, Zaļo un Zemnieku savienībai ir izdevīgi šo kļūdu izmantot, aizstāvot Āboltiņu." Taču viņu par līderi Kalvītis vairs negribētu saukt, jo "līderis ir tas, aiz kura seko karapulki, bet viņa ir atstāta viena kaujas laukā".
Visu rakstu lasiet otrdienas, 21.novembra laikrakstā Diena!
otto
Ū-ū!
Patiesība par LIELO